Līdz ar Melnās piektdienas iepirkšanās bumu interneta vidē sarosās arī krāpnieki

Līdz ar Melnās piektdienas jeb ''Black Friday'' starta šāvienu interneta vidē sarosās ne tikai godprātīgie tirgotāji, bet arī krāpnieki, kas, piedāvājot par precēm pasakaini zemas cenas, pievilina pircējus. Tie krāpnieciskos interneta veikalos pasūta preci, samaksā naudu, bet preci tā arī nesaņem. Šādu aktīvistu pļaujas laiks ir tieši svētku periods, un pēc gadumijas krāpnieku aktivitātes interneta vidē ievērojami sarūk. Un tā gadu no gada.

Līdz ar Melnās piektdienas iepirkšanās bumu interneta vidē sarosās arī krāpniekiLinda Zalāne

    Krāsainas un pamanāmas reklāmas, kas datora ekrānā mirgo gar acīm un kārdina iegādāties smaržas, zīmola somiņas vai apģērbu par pasakaini zemu cenu. Šādi piedāvājumi interneta vidē līdz ar Melnās piektdienas jeb ''Black Friday'' iepirkšanās bumu parādās aizvien vairāk un uzbāzīgāk. Tas tāpēc, ka kā sēnes pēc lietus sarodas dažādi maz pazīstami interneta veikali, kuru mērķis ir noķert lētticīgā pircēja uzmanību un panākt, ka tas pasūta preci un samaksā par to. Tomēr eksperti aicina neiekrist krāpnieku lamatās un iepirkties internetā saprātīgi, nevis emociju varā.


    Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv drošības eksperts Gints Mālkalnietis skaidro, kam pievērst uzmanību, iepērkoties internetā:

    „Ja kaut kam izskatās pārāk laba cena, tad, visticamāk, tā nav labākā vieta, kur šo preci iegādāties. Jauni interneta veikali, kas kā sēnes pēc lietus parādās ap rudeni šajā izpārdošanu laikā, tas ir pirmais aizdomīgais punkts. Ja jūs iepērkaties zināmās, ilglaicīgās platformās, piemēram, amazon.com un dažos Ķīnas veikalos, tad tur iespēja, ka jūs apkrāps, neatsūtīs neko, paņems kartes datus, ir daudz mazāka.''

    Zemās cenas vilinājums ir liels. Cilvēki riskē, iegādājas preci par pasakaini izdevīgu cenu, bet pēc tam nākas vilties. Labākajā gadījumā preci vienkārši tā arī nesagaida vai saņem viltojumu. Vēl viens risks ir ļaunprātīga maksājuma kartes datu izmantošana.

    „Protams, interneta veikalā ievadītos maksājuma kartes datus krāpnieki var mēģināt izmanot atkārtoti. Ja jūs nenobloķējat karti, tad ar to var veikt pirkumus, visbiežāk par mazām summām, bet ilgākā laika periodā,” saka Mālkalnietis.

    Vienkāršs veids, kā ikviens var pārliecināties, vai interneta veikals nav krāpnieku veidotas lamatas, ir domēna vārda reģistrēšanas datuma noskaidrošana vietnē - ''WHOIS'', jo ļoti bieži aizdomīgajiem interneta veikaliem domēni piereģistrēti vien dažas dienas pirms kampaņu sākšanas interneta vidē.

    „Nevajag būt pirmajam, kas metas iepirkties interneta veikalā, par kuru nav nekādas atsauksmes internetā, pie precēm nav nekādu komentāru. Šīs kampaņas strādā uz ātrumu. Parādās viens interneta veikals, izsūta reklāmu, dažās dienās cilvēki saklikšķina, kaut ko pasūta, iedod viņiem savas kartes datus. Pēc tam šis interneta veikals pazūd. Viņiem nav interese to turēt ilglaicīgi. Uztaisīs jaunu, ar citu nosaukumu,” klāsta Mālkalnietis.

    Visbiežāk krāpnieki lētticīgos pircējus medī sociālajos tīklos, piemēram, ''Facebook'' vai ''Instagram''. Šo platformu uzdevums nav pārbaudīt, vai interneta veikals ir vai nav krāpnieku veidots. Tas izvieto platformā maksas reklāmu, bet tālāk preces pirkšana notiek interneta veikalā.

    Patērētāju tiesību un aizsardzības centra pārstāve Santa Zarāne stāsta, ka cilvēki internetā iepērkas aizvien biežāk, līdz ar to arī sūdzību skaits pieaug. Šogad centrs saņēmis jau 500 sūdzības un gads vēl nav beidzies. Salīdzinājumam: pērn bija ap 400 sūdzību. Bieži vien cilvēki sūdzas par preces atgriešanas tiesību pārkāpumu. Ir bijuši arī iesniegumi par krāpnieciskiem interneta veikaliem. Santa Zarāne uzsver, ka par krāpnieciskiem interneta veikaliem sūdzību kļūst mazāk un tas ir pozitīvi:

    „Cilvēki kļūst aizdomīgāki un rūpīgāk izvēlas tās vietnes, kur iegādāties preces un kurām pārskaitīt naudu. Aizpagājušā un pagājušā gadā bija aktuāli pāris interneta veikali, kuros patērētāji iepirkās un bija šādas neveiksmīgās situācijas. Arī mēs pēc saņemtajām sūdzībām sniedzām informāciju policijai tālākai izmeklēšanai.”

    Vai cilvēkam, kas iekritis krāpnieka valgos, ir iespēja atgūt naudu no bankas?

    „Ja interneta veikals piedāvā iespēju samaksāt ar karti, ievadot kartes datus, tad klients tiek aizsargāts arī no bankas puses. Bankām ir iespēja uzsākt naudas atmaksas procedūru. Tas ir tajos gadījumos, kad maksāts ar bankas kartes datiem. Tas nebūs tajos gadījumos, kad maksāts ar bankas pārskaitījumu,” skaidro Santa Zarāne, piebilstot, ka situācijas cita no citas atšķiras.

    Viņa tomēr aicina internetā iepirkties saprātīgi, jo lielākā atbildība jāuzņemas katram pašam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti