Latvijas prezidents Raimonds Vējonis tikās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu un Kanādas premjerministru Džastinu Trudo. Kanāda būs vadošā nācija tajā NATO kaujas bataljonā, kas ieradīsies Latvijā, visticamāk, nākamajā gadā. Noprotams, ka bataljonā būs pārstāvēta arī Portugāle, Polija un Itālija, taču tas vēl nav oficiāli apstiprināts. Lai tas varētu notikt, Latvijai vēl jāpaveic savi mājasdarbi infrastruktūras un likumdošanas sakārtošanā.
NATO arī ir jāpastiprina sadarbība ar Eiropas Savienību kopīgo drošības izaicinājumu pārvarēšanā. Šāda apņemšanās iekļauta Eiropas Savienības un NATO kopīgajā deklarācijā, kas parakstīta alianses samitā Varšavā. Tāpat alianses līderi solījuši turpināt misiju Afganistānā, kā arī atbalstīt Gruziju un Ukrainu, tādējādi vairojot arī savu drošību.
Pēdējo gadu konflikti un krīzes pie Eiropas austrumu un dienvidu robežām ir radījuši vienlīdz lielus izaicinājumus gan Eiropas Savienībai, gan arī NATO, jo daudzas no Eiropas valstīm ir pārstāvētas vienā, otrā, vai abās organizācijās. Tieši tāpēc pamatotas ir diskusijas par abu organizāciju funkciju un prioritāšu pārklāšanos vai dublēšanos. Kā Varšavas samita laikā atzina Eiropas Savienības un NATO līderi, parakstot kopīgu deklarāciju, ir pienācis laiks abu organizāciju sadarbību pastiprināt. Uz to norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks.
"Šajā jaunajā realitātē mūsu pilsoņi pieprasa lielāku drošību, un mūsu, kā līderu, demokrātiskais pienākums ir šos lūgumus apmierināt," teica Tusks. "Eiropa var un tai ir jāpalielina pašai savas spējas, tostarp atvēlot tam lielāks līdzekļus un tērējot tos gudrāk. Taču šādām Eiropas iniciatīvām nav jākļūst par alternatīvu sadarbībai ar NATO. Tā vietā, lai radītu ilūziju par iešanu kopā, mums ir reāli jāpalielina sava, kā NATO drauga vērtība."
Pretošanās hibrīdkara draudiem, apmaiņa ar izlūkdienestu datiem un analīzes veikšana, operacionālā sadarbība uz ūdens, tostarp migrācijas ierobežošanā, militārās industrijas sadarbības veicināšana, kopīgu mācību rīkošana nākamajos gados, kā arī kopīgu aizsardzības un drošības spēju vairošana – tās ir tikai dažas no sfērām, kurās Eiropas Savienība un NATO ir gatavas savu sadarbību stiprināt.
Paralēli sadarbībai Eiropā, Varšavas samita pēdējā dienā alianses līderi, klātesot arī Afganistānas prezidentam, apstiprināja gatavību pagarināt NATO atbalsta un apmācības misiju Afganistānā arī pēc 2016.gada, gan turpinot apmācīt afgāņu drošības spēkus, gan turpinot atbalstīt tos finansiāli līdz pat 2020. gadam. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gan skaidro, ka apmaiņā pret sniegto palīdzību alianse sagaida no afgāņu valdības arī uzsākto reformu īstenošanu un situācijas uzlabošanu cilvēktiesību jomā.
Tāpat diskusiju uzmanības centrā bija alianses sadarbība ar Gruziju un Ukrainu, kuras abas ir izteikušas vēlmi un gatavību tuvināties NATO, bet kuru centienus faktiski ierobežo gan šo valstu sarežģītās attiecības ar Krieviju, gan dalībvalstu piesardzība attiecībā uz iespējamo alianses turpmāko paplašināšanos. NATO samita noslēguma deklarācijā norādīts – jo drošāki ir alianses kaimiņi, jo drošāk var justies arī pati alianse. Kā paziņoja Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis, NATO būtu jāatver durvis Ukrainai, taču tas būs iespējams tikai tad, kad būs noslēdzies konflikts starp Ukrainu un Krieviju. Pēc Vaščikovska vārdiem, pašas Ukrainas un arī Eiropas iekšienē joprojām pastāv daudz diskusiju par to, vai valstij vajadzētu iestāties NATO, piebilstot, ka brīvas un demokrātiskas Eiropas veidošana Eiropas Savienības un NATO ietvaros gan vēl nav noslēgusies.
NATO samitu uzrunāja arī negaidīta viešņa, Ukrainas parlamenta deputāte Nadija Savčenko, kas pateicās NATO par tās lomu viņas atbrīvošanā un par līdzsvara saglabāšanu Eiropā un pasaulē. Tāpat Savčenko aicināja Ziemeļatlantijas aliansi sadzirdēt ne tikai viņas, bet arī citu Krievijā ieslodzīto ukraiņu stāstus un līdzdarboties arī šo personu atbrīvošanā.
