Vairāk nekā gadu Lībijas austrumus kontrolējošā komandiera Halifas Haftara spēki bijuši ofensīvā rietumos, lai mēģinātu ieņemt galvaspilsētu Tripoli. Tajā bāzēta Apvienoto Nāciju atzītā valdība Fajeza as Sarradža vadībā.
Tomēr Turcijas militāra iesaistīšanās Tripoles valdības pusē, šķiet, mainījusi spēku samērus. Haftars pēdējās nedēļās cietis neveiksmes, Turcijas bezpilota lidaparātiem iznīcinot viņa spēku militāro tehniku. Maijā no Tripoles atkāpties un spiesti bēgt bija arī simtiem Krievijas paramilitārās organizācijas "Vagner" algotņu, kas karo Haftara pusē.
Līdzīgi kā Sīrijā - Krievija un Turcija ir iesaistījušās Lībijas karā, atbalstot pretējas karojošās puses. Tās cīnās par ietekmi valstī, kur zem tuksneša smiltīm atrodamas lielākās naftas rezerves Āfrikā.
Maskava un Ankara varētu būt vienojušās pielikt punktu Haftara ofensīvai un ietekmi Lībijā sadalīt savā starpā. Šādu viedokli domnīcas “Chatham House” organizētā vebinārā pauda pētnieks Volframs Lahers, kurš nesen publicēja grāmatu par Lībijas fragmentāciju.
„Runa ir par divām ārvalstīm, kas mēģina sadalīt ietekmes sfēras Lībijā. Un viņu mērķis varētu būt šo sadalījumu saglabāt ilgtermiņā.
Patlaban situācija joprojām ir mainīga, un nav skaidrs, kā citi reaģēs uz šādu Turcijas un Krievijas rīcību,” sacīja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais pētnieks Volframs Lahers.
Eksperts pauda šaubas, ka pārējās Lībijā iesaistītās ārvalstis samierināsies ar Krievijas un Turcijas plāniem. Savas intereses Lībijā ir tādām valstīm kā Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, ASV un Francija.
Pa to laiku apšaudes turpinās. Karā visvairāk cieš mierīgie iedzīvotāji – “Chatham House” vebinārā norādīja cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” pārstāve Hanana Saleha, piebilstot, ka ar starptautisko nosodījumu ir par maz.
„Jā, starptautiskais nosodījums ir. Bet tas ir nedaudz kā ar aplaudēšanas zibakcijām mediķu atbalstam, kas cīnās pret pandēmiju. Ar tām mēs neveicam nekādas reālas izmaiņas, lai viņiem palīdzētu darīt savu darbu. Ar nosodīšanu kā tādu nepietiek. Lībija patlaban ir uzskatāma par zonu, kurā neviens neuzņemas atbildību, un tā tas diemžēl bijis kopš 2011. gada.
Konflikta puses darbojušās nesodīti kopš paša sākuma,” uzsvēra Lībijas pētniece.
