Libānas premjera amatam nominētais Adibs atsakās no valdības veidošanas

Libānas premjerministra amatam nominētais Mustafa Adibs sestdien paziņojis, ka atsakās no uzdevuma izveidot jaunu valdību augustā demisionējušā premjera Hasana Diaba kabineta vietā.

Par to Adibs informējis prezidentu Mišelu Aunu, kas 31.augustā uzticēja viņam valdības veidošanu. Vēlāk televīzijas uzrunā viņš lūdzis Libānas tautai piedošanu, ka "nav spējis attaisnot cerības uz reformu komandu", kas varētu glābt dziļā krīzē nonākušo valsti. 

„Kad centieni izveidot valdību nonāca līdz pēdējam posmam, man kļuva skaidrs, ka šīs vienprātības vairs nebija un ka tās veidošana pēc manis noteiktajiem kritērijiem noteikti neizdosies. Tādēļ es atsakos no valdības veidošanas turpināšanas. Es atvainojos Libānas tautai  par nespēju attaisnot tās cerības uz reformu komandu,” paziņoja Adibs.

Diaba valdība atkāpās 10.augustā, reaģējot uz plašiem sabiedrības protestiem pret politisko eliti, ko izraisīja 4.augustā Beirūtas ostā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 190 cilvēki un vēl 6000 tika ievainoti. Sprādziens vēl vairāk saasināja postošo ekonomisko un finansiālo krīzi, kurā tiek vainota sistemātiska korupcija un nolaidība.

Cerības tika liktas uz premjerministra amatam nominēto un Francijas atbalstīto Mustafu Adibu.

Adiba atteikšanās veidot valdību ir trieciens Francijas prezidenta Emanuela Makrona centieniem panākt, lai Libānas politiķi izveido neatkarīgu ekspertu valdību, kura spētu īstenot Libānai tik nepieciešamās reformas.

48 gadus vecā bijušā diplomāta Adiba pūliņi valdības izveidē saskārās ar nopietniem šķēršļiem, jo Libānas ietekmīgākie šiītu grupējumi „Amal” un „Hizbollah” vēlas paturēt kontroli pār Finanšu ministriju. Šādu prasību tie akcentēja pēc tam, kad ASV administrācija šomēnes noteica sankcijas diviem ietekmīgiem ar „Hizbollah” saistītiem politiķiem, tai skaitā bijušajam finanšu ministram.

"Libānai tās ir sliktas ziņas, jo šī bija mūsu pēdējā cerība nodrošināt starptautisku atbalstu neatkarīgu ekspertu valdībai, kas risinātu mūsu ekonomiskās nedienas," ziņu aģentūrai DPA sacījis avots valdībā.

Libānu piemeklējusi dziļākā ekonomiskā krīze kopš 1990.gada, kad valstī beidzās 15 gadus ilgušais pilsoņkarš. Bet 4.augustā Beirūtas ostā notikušais sprādziens postošo ekonomisko un finansiālo krīzi, kurā tiek vainota sistemātiska korupcija un nolaidība, saasināja vēl vairāk. Libānai būtu ārkārtīgi vajadzīgs starptautisks atbalsts, bet Francija un citas ekonomiskās lielvaras atteikušās palīdzēt, iekams Beirūta neveiks nopietnas reformas.

Jau trešdien, kad vilšanās par aizkavēšanos ar jaunas valdības veidošanu pieauga, Francija mudināja starptautisko sabiedrību izdarīt spēcīgu un vienotu spiedienu uz Libānu. Prezidents Auns vēl pirmdien brīdināja, ka valsts tuvojas nonākšanai „ellē”, ja konkurējošie politiskie spēki nepalīdzēs Adibam izveidot jaunu valdību.

Kā pavēstījis prezidenta birojs, Auns pēc notikušā ir gatavs veikt pasākumus atbilstoši konstitūcijas prasībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti