Vēstnieks norādīja, ka savas mājas Ukrainā nepilna mēneša laikā ir bijuši spiesti pamest aptuveni 10 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā viena ceturtdaļa valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem ir nonākuši Polijā.
Latvijas vēstnieks Polijā skaidroja, ka Polijas iedzīvotāji izrāda ievērojamu solidaritāti ar Ukrainas tautu, neraugoties uz to, ka vēsturiski ukraiņu un poļu attiecības nav bijušas vienkāršas. "Tas, ko es šobrīd redzu Varšavā un ne tikai Varšavā – faktiski šī solidaritāte aptver visu valsts teritoriju," uzsvēra Poikāns.
Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?
- Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
- Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
- Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
- Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
- Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
- Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
"Ir ļoti daudz redzami Ukrainas karogi, arī uz Varšavas sabiedriskā transporta. Var just, ka poļu sabiedrība notiekošo Ukrainā uztver ļoti jūtīgi," piebilda vēstnieks.
Poikāns skaidroja, ka arī pirms kara Polija bija populārs darba meklēšanas virziens viesstrādniekiem no Ukrainas. Vēstnieks norādīja, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Polijā, pēc aptuvenām aplēsēm, bijuši no 800 000 līdz pat diviem miljoniem cilvēku no Ukrainas.
Pašlaik viņiem pievienojas vairāk nekā divi miljoni kara bēgļu. "Bet solidaritāte ir milzīga un vēlme palīdzēt arī," piebilda Poikāns. Viņaprāt, neraugoties uz salīdzinoši ierobežotiem resursiem, salīdzinot, piemēram, ar Vāciju, Polija tiekot galā pietiekami labi.
"Jāņem vērā, ka vienu brīdi bija statistika, ka 80 procentiem bēgļu, kas dodas uz Poliju, ir radi Polijā, kas nozīmē, ka viņi nebrauca uz galīgi svešu vietu. Nākamais elements – Polijas valdība ir krietni atvieglojusi ieceļošanu no Ukrainas," skaidroja vēstnieks.
Tāpat viņš izcēla valsts mēģinājumus ātri Polijas izglītības sistēmā integrēt bērnus no Ukrainas, piebilstot, ka jāņem vērā abu valstu līdzīgās valodas, kas, pēc Poikāna sacītā, ir abpusēja integrācijas priekšrocība.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
