Vēstulē, kuru parakstījuši Artis Pabriks, Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš, tiek norādīts, ka Komisijas izstrādātajā priekšlikumā netiek ņemti vērā Latvijas specifiskie apstākļi, to vidū izmitināšanas un integrācijas iespējas un arī savulaik PSRS uzspiestā imigrācija, kuras sekas valstī ir jūtamas joprojām.
Tāpēc deputāti uzsver, ka bēgļu uzņemšana var būt tikai brīvprātīga. Vienlaikus viņi atzīst, ka migrācijas problēma šobrīd ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai, un pauž atbalstu mēģinājumiem to atrisināt.
Jau vēstīts, ka tūlīt pēc jaunā bēgļu kvotu sadales mehānisma publiskošanas ierosinājumu kritizējušas arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Saskaņā ar to, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai- pat 1064.
Kopumā EK kvotās ierēķinājusi 40 000 patvēruma meklētājus divos gados, kas jāsadala visām ES dalībvalstīm.
Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.
Eiropas Komisija iepriekš rosinājusi divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kas var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus. Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā.
Latvijas oficiāla nostāja ir pret bēgļu kvotām un koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā Nacionālās apvienības kategoriski noraidošu nostāju.
Lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
