Latvija šogad no 28. vietas pakāpusies uz 24. Pirmajā vietā nemainīgi palikusi Norvēģija un pēdējā - Ziemeļkoreja. Lietuva un Igaunija indeksā arī saglabājušas nemainīgas vietas - attiecīgi 36. un 12.
"Reportieri bez robežām" norādījuši, ka preses brīvība Latvijā pasliktinājusies no Krievijas nākušo viltus ziņu dēļ. Tāpat bažas radot arī pašvaldības, kuras sabiedrības informēšanai izdot savas avīzes, informāciju atspoguļojot savās interesēs. Tādējādi tiek grauta sabiedrības ticība medijiem.
Tiek atzīmētas arī ekonomiskās problēmas, nepietiekams un slikti sadalīts valsts atbalsts, lietas, kas pret žurnālistiem ierosinātas tiesā, un likumdošana, kas neaizstāv medijus un to avotus.
Kopumā "Reportieri bez robežām" nobažījušies par mediju brīvību pasaulē.
"Politisko līderu atbalstīts naidīgums pret medijiem un autoritāro režīmu centieni radīt savu žurnālistikas vīziju ir drauds demokrātijai," uzsver organizācijā.
Kā piemērs norādītas ASV, kura Donalda Trampa vadībā indeksā nokritusies par divām vietām, ieņemot 45. vietu. Atzīmēts, ka Tramps žurnālistus nodēvējis par "tautas ienaidniekiem" - ar vārdiem, kurus savulaik lietojis Josifs Staļins.
"Reportieri bez robežām" norāda uz nievājošu attieksmi pret žurnālistiem arī Eiropā. Piemēram, Čehijas prezidents Milošs Zēmans ieradies preses konferencē ar neīstu kalašņikovu, uz kura uzrakstīts "žurnālistiem". Savukārt Slovākijas bijušais premjerministrs Roberts Fiko žurnālistus nosaucis par "netīrajām antislovāku prostitūtām" un "stulbajām hiēnām".
Tāpat atzīmēta slovāku žurnālista Jana Kučaka slepkavība šī gada februārī, kas notikusi neilgi pēc tam, kad nogalināta tika Maltas žurnāliste Dafne Karuana Galicija.
Organizācijā akcentējuši arī to, ka pēc žurnālistu apklusināšanas Krievijā Vladimirs Putins ar RT un "Sputnik" mēģina ietekmēt cilvēkus ārpus Krievijas, savukārt Ķīna eksportē savu rūpīgi uzraudzīto ziņu un informācijas modeli Āzijā.
Ikgadējais "Pasaules preses brīvības indekss" tiek publicēts kopš 2002.gada. Tas mēra mediju brīvību 180 valstīs, tostarp mediju daudzveidību, neatkarību, mediju vidi un pašcenzūru, kā arī likumdošanu attiecībā uz medijiem.
