Latvija atbalsta baltkrievu pilsonisko sabiedrību un cer uz kaimiņvalsts speciālistu pieplūdumu

Pēc tam, kad Baltkrievijas režīms vardarbīgi apspieda protestus pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, daudzas valstis ir piedāvājušas palīdzību no represijām cietušajiem baltkrieviem. Arī Latvija ir gatava sniegt palīdzīgu roku Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri cieš no politiskās vajāšanas vai ir nedroši par savu nākotni dzimtenē. Konkrētus soļus ir spēris gan nevalstiskais sektors, gan valdība.

ĪSUMĀ:

  • Latvija piešķīrusi 150 000 eiro Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam.
  • NVO pārstāve norāda, ka baltkrievu vajadzības mainās.
  • Pašlaik ļoti svarīga ir juridiskā palīdzība apcietinātajiem, īpaši reģionos.
  • Latvija gatava uzņemt augsti kvalificētus speciālistus no Baltkrievijas.
  • LIAA kampaņā aicina baltkrievu IKT jomas speciālistus uz Latviju.
  • Arī vairākas augstskolas gatavas uzņemt studentus no Baltkrievijas.

Latvija atbalsta baltkrievu pilsonisko sabiedrību un cer uz kaimiņvalsts speciālistu pieplūdumuUldis Ķezberis

Jau vairāk nekā divas nedēļas Baltkrievijā turpinās plaši protesti pret autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu. To vaino prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un miermīlīgu protestu apspiešanā. Rietumvalstis nav atzinušas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus un ir paziņojušas par individuālām sankcijām pret atsevišķām režīma amatpersonām.

Vienlaikus tuvākas un tālākas valstis sniedz praktisku un finansiālu palīdzību no Baltkrievijas režīma represijām cietušajiem un tiem, kuri vēlas panākt demokrātiskas pārmaiņas valstī.

Šonedēļ arī Latvijas valdība piešķīra 150 tūkstošus eiro Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju atbalstam. Daļu no šīs summu novirzīs, lai sniegtu juridisko, psiholoģisko un medicīnisko palīdzību personām, kuras ir cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā pēc vēlēšanām.

Biedrības “Latvijas platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka palīdzības sniegšana baltkrieviem ir jābalsta informācijā, ko saņem no pašiem baltkrieviem. Divu nedēļu laikā baltkrievu vajadzības esot mainījušās. Sākotnēji bija nepieciešams atbalsts, lai atbrīvotu apcietinātos protestētājus un sniegtu medicīnisko palīdzību cietušajiem, bet tagad prioritāra ir juridiskā palīdzība.

Vaivare norādīja, ka ir būtiski pievērst uzmanību ne tikai notiekošajam Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, bet arī citviet valstī.

“Aizturēšanas notiek arī reģionos.

Ir ārkārtīgi svarīgi sniegt juridisko palīdzību cilvēkiem reģionos,

jo varasiestādes, zinot, ka netiks sniegta kvalitatīva juridiskā palīdzība, var turpināt spīdzināt un ietekmēt cilvēkus, jo viņi nevar atļauties nolīgt sev aizstāvjus,” pastāstīja Vaivare.

Nevalstiskais sektors aktīvi strādājot arī pie tā, lai dotu baltkrieviem darba un mācību iespējas Latvijā. Vienlaikus Vaivare nenovēl no represijām cietušajiem baltkrieviem nonākt Latvijas patvēruma piešķiršanas sistēmā.

“Ir skaidrs, ka kaut kādā kapacitātē mēs varam uzņemt cilvēkus [patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā] Muceniekos, bet ir jāsaka, ka mūsu valstī ir ļoti nesakārtots atbalsts patvēruma meklētājiem, kas ir saistīts ar politiskajām negācijām un diskusiju trūkumu. Nonākšana šajā sistēmā ir ļoti liels izaicinājums cilvēkiem.

Tāpēc prioritāri mēs vēlētos, lai cilvēki [no Baltkrievijas] šeit ierodas strādāt un mācīties, nevis nokļūtu šajā briesmīgajā Latvijas patvēruma meklēšanas sistēmā,”

sprieda biedrības “Latvijas platforma attīstības sadarbībai” vadītāja.

Pēdējos gados Latvijā patvērumu lūguši vairāki Baltkrievijas valstspiederīgie, tomēr nevienai personai patvērums nav piešķirts. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka 2018. gadā ir saņemti patvēruma iesniegumi no diviem Baltkrievijas valstspiederīgajiem, bet pērn – no trīs personām. Šogad līdz augusta vidum patvērumu bija lūgusi viena persona no Baltkrievijas.

Pēdējās nedēļās neesot audzis patvēruma lūgumu skaits no Baltkrievijas pilsoņiem,

Latvijas Radio informēja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”). Taču, ja tā notikšot, tad likumā noteiktajā kārtībā izskatīs visus patvēruma lūgumus.

Ministrs sacīja, ka Latvija aicina pārcelties uz šejieni augsti kvalificētus baltkrievu speciālistus, kuri ir nobažījušies par savu un ģimenes locekļu drošību dzimtenē. Fokuss esot uz informācijas  tehnoloģiju (IT) speciālistiem un uzņēmumiem.

“Mēs redzam, ka ir liela interese. Uzņēmēji ir gatavi pārcelties ar darbiniekiem strādāt šeit. Protams, mēs rūpīgi veiksim drošības pārbaudes, lai Latvijā neiebrauktu tādi elementi, kas ir vairāk atbalstoši Lukašenko režīmam.

Mums interesē tikai un vienīgi augsti kvalificēti darbinieki un viņu ģimenes, kuras būtu lojālas Latvijai un būtu gatavas šeit integrēties,” uzsvēra iekšlietu ministrs Ģirģens.

Ministrs stāstīja, ka atbildīgās iestādes strādās operatīvi, lai kā minimums septiņu dienu laikā izsniegtu darba vīzas speciālistiem no Baltkrievijas.

Aicina baltkrievu speciālistus uz Latviju

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sākusi darbu pie kampaņas, lai piesaistītu augsta līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas speciālistus no Baltkrievijas. Tas tiek darīts, jo daudzi baltkrievu uzņēmumi ir nobažījušies par situāciju valstī, pastāstīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

“Pie mums aizvadītās nedēļas laikā ir vērsušies seši Baltkrievijas uzņēmumi no IKT sektora, kuri izskata relokācijas iespējas, tostarp uz Latviju. Šonedēļ ir nākuši klāt vēl vairāki uzņēmumi. Šobrīd mēs varam runāt par apmēram 550 darbavietu relokāciju. Tās visas būtu IKT sektorā un ar krietni augstāku vidējo algu nekā pašlaik Latvijā,” stāstīja Rožkalns.

Viņš nenoliedz, ka par šo baltkrievu uzņēmumu pārcelšanu pie sevis cīnīsies arī Lietuva un Igaunija, taču Latvijai esot kāda priekšrocība, kas līdz šim neesot novērtēta.

“Latvijā joprojām ir gana daudz cilvēku, kuri spēj kvalitatīvi runāt krievu valodā.

Ja uzņēmējam ir jāpārceļas ar visu ģimeni, tad, protams, viņš izvēlēsies labāk tādu valsti, kurā var komunicēt dzimtajā valodā,” norādīja LIAA vadītājs.

Nozares uzņēmumus apvienojošās “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas” prezidente Signe Bāliņa neesot informēta par baltkrievu IKT uzņēmumu interesi pārcelties uz Latviju. Tomēr valsts vēlme piesaistīt šādus uzņēmumus esot apsveicama. Bāliņa gan norādīja uz šķēršļiem, kas sagaidītu baltkrievu uzņēmumus Latvijā.

“Tas ir saistīts ar bankām – kā šie baltkrievu uzņēmumi varētu atvērt kontu kādā no Latvijas bankām un pēc tam strādāt ar NVS dalībvalstu klientiem,” viņa komentēja.

Vairākas augstākās mācību iestādes Latvijā ir paudušas gatavību uzņemt studētgribētājus no Baltkrievijas. Piemēram, Vidzemes Augstskola (ViA) paziņojusi, ka no saviem līdzekļiem finansēs desmit Baltkrievijas pilsoņu studijas divās maģistra studiju programmās un divās doktorantūras programmās.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) esot gatava uzņemt arī Baltkrievijas pilsoņus, kuriem viņu politiskās nostājas dēļ ir liegts turpināt mācības augstskolās dzimtenē. To Latvijas Radio apstiprināja RTU rektora vietnieks Igors Tipāns. Viņš sacīja, ka valstij būtu jāizstrādā stratēģija šādu ārvalstu studentu uzņemšanai.

“Es katrā ziņā gribētu redzēt to kā vienotu Latvijas valsts izstrādātu programmu - kur, kādos apstākļos mēs atbalstām jaunos studentus, es pieļauju arī žurnālistus, un visus tos, kuri pašlaik ir represēti vai var tikt represēti. Es vēlētos redzēt skaidru valdības darbības plānu,” sacīja Tipāns.

Pašlaik RTU mācās tikai pieci studenti no Baltkrievijas. Tas esot niecīgs skaits, ja salīdzina ar studentu skaitu no citām bijušajām Padomju Savienības republikām.

RTU rektora vietnieks Tipāns norādīja, ka var populistiski piesolīt studiju vietas un stipendijas baltkrievu studentiem, tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka Baltkrievijas pilsoņu interese par studijām Latvijā nav liela.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt