Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā pie Lampedūzas krastiem nogrima kuģis ar 500 Āfrikas bēgļiem uz klāja, no kuriem vairums ir gājis bojā.
Lampedūzas sala ir viens no tiem punktiem Eiropas Savienības (ES) teritorijā, kurš uzņem vislielāko patvēruma meklētāju skaitu.
EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un Itālijas premjerministru Enriko Letu, un iekšlietu komisāri Sesīliju Malmstrēmu mazajā Lampedūzas salā sagaidījuši aktīvisti ar saucieniem „Kauns!" un „Slepkavas!". Šādi cilvēki pauduši savu attieksmi pret Eiropas varas vīru atbildību par traģisko negadījumi netālu no Lapmedūzas krastiem. Raidorganizācijai „24" savu sašutumu paudis kāds no protestētājiem. „Mēs gribam, lai Eiropa apsēžas pie galda un piedāvā visām valstīm sniegt savu daļu palīdzības. Tādā gadījumā mēs pieredzētu daudz mazāk nāves Vidusjūrā. Lampedūzai ir jābūt pirmās palīdzības centram. Te imigrantiem ir jāpaliek maksimums 48 stundas. Taču mēs šādos apstākļos esam jau 20 gadu un tikai tagad, kad zaudēts 300 dzīvību, Eiropa ir sapratusi, kā tā ir problēma," saka kāds no vietējiem iedzīvotājiem.
EK pārstāvji Lampedūzā godinājuši mirušo piemiņu, stāvot visu 289 zārku priekšā un vēlāk apmeklējuši piestātni, kurā ienāk bēgļu laivas un kurā nogādāti imigranti, tikušies ar Lampedūzas ārkārtas dienestiem, labdarības organizācijām un citām glābšanas operācijās iesaistītajām pusēm.
Leta, vēlāk tiekoties ar presi, norādīja, ka šī traģēdija kārtējo reizi apliecina, ka valstis daudz ko var darīt nacionālajā līmenī, taču šī ir visas Eiropas ne tikai Itālijas problēma.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozu, kurš teica, ka nekad neaizmirsīs skatu ar simtiem zārku un izdzīvojušo izmisumu acīs, atzina, ka vērsīsies pie ES dalībvalstīm ar ziņojumu, ka imigrācijas jomā ir iespējams darīt vairāk. „Eiropas institūcijām nav kopīgu lidmašīnu, kuģu un citu līdzekļu, taču es ticu, ka ar valstu kopīgu sadarbību to visu var sasniegt. Pērn Eiropā ieradās ap 300 000 bēgļu, kurus lielākoties uzņēma Zviedrija, Vācija, Francija Apvienotā Karaliste un Beļģija, kā arī Austrija un Itālija. Taču es zinu, ka šeit mums ir nepieciešama rūpju sadalīšana starp dalībvalstīm," teica Barrozu.
Iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma atzina, ka kamēr pasaulē būs diktatori, kari, bads, dabas kataklizmas, migrācija uz Eiropu neapstāsies. „Īstermiņā mums ir jāpalielina meklēšanas un glābšanas iespējas un tādēļ mēs esam nodibinājuši darba grupu, kurā ietilpst gan EK, gan iesaistīto valstu un robežkontroles pārstāvji, un es esmu rosinājusi izvērst plašu operāciju Vidusjūrā, no Spānijas līdz Kiprai, kas palīdzētu novērst šādu traģēdiju atkārtošanos. Ārkārtīgi svarīgi ir aktīvāk sadarboties ar imigrantu izcelsmes valstīm, lai uzlabotu legālās imigrācijas iespējas un izskaustu kriminālo grupējumu darbību, kam cilvēku nogādāšana Eiropā bīstamos apstākļos ir peļņas avots. Es aicinu visas valstis sadarboties ar ANO un citām organizācijām, lai laikus pamanītu bīstamākās zonas un ļautu cilvēkiem, piemēram, no Sīrijas gūt patvērumu savās zemēs," pauda Malmstrēma.
Jau vēstīts, ka aizvadītājā nedēļā pie Lampedūzas krastiem nogrima kuģis ar 500 Āfrikas imigrantu uz klāja, no kuriem vairums būs gājis bojā. Glābēji joprojām ūdeņu dzīlēs meklē mirušos, daudzi joprojām ir pazuduši bez vēsts, izdzīvojuši 155 cilvēki.
Saskaņā ar ANO datiem Vidusjūrā pēdējās divās desmitgadēs, cerībā sasniegt Eiropu, ik gadu bojā iet simtiem cilvēku.
