Laikraksts: Putina mērķis vairs nav Kijivas ieņemšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis vairs nav Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ieņemšana, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz augstām amerikāņu amatpersonām.

Iepriekš ASV un to sabiedrotie uzskatīja, ka Putina sākotnējais mērķis ir Kijivas sagrābšana un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valdības aizstāšana ar prokrievisku režīmu.

Vairāk nekā trīs nedēļu laikā tas nav izdevies, un tas, kā noprotams, mudinājis Putinu mainīt taktiku.

Atbilstoši jaunākajam Krievijas prezidenta nodomu vērtējumam viņš mēģina piespiest Kijivu pieņemt Krievijas pretenzijas uz Ukrainas dienvidu un austrumu rajoniem.

"2014.gadā ieņēmusi Krimu un Donbasa rajonus, Krievija cenšas nodrošināt "sauszemes tiltu" starp Krievijas rietumdaļu un Krimas pussalu, kā arī paplašināt Krievijas kontroli pār Donbasu," sacīja laikraksta avots.

Ja šīs teritoriālās prasības, kā arī prasības par Ukrainas neitralitāti tiks noraidītas, Putins, kā sagaidāms, centīsies noturēt visas Krievijas karaspēka ieņemtās teritorijas un turpinās cīnīties, sacījušas amatpersonas.

"Vadoties pēc mūsu militārajiem vērtējumiem, šķiet, ka viņš atgriežas pie aplenkuma taktikas," sacīja ASV administrācijas amatpersona.

Turklāt Putins var paplašināt savus militāros mērķus, ja Krievijas karaspēka darbības būs sekmīgākas.

"Galvaspilsētas statuss ir atvērts jautājums, un, ņemot vērā spēcīgo Ukrainas pretestību, nav skaidrs, vai Krievijas militārie līderi spēs sapulcināt pietiekami daudz karaspēka, lai blīvi aplenktu Kijivu un to ieņemtu," skaidroja laikraksta sarunbiedri.

Kā norāda laikraksts, Putina stratēģijas interpretācija nav izlūkošanas kopienas oficiālā vērtējuma rezultāts, bet gan dažu ASV amatpersonu, kam ir piekļuve slepenai informācijai, viedoklis.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti