"Izvēloties šos amatus, valstu vadītāji un parlaments seko tādam kā ģeogrāfiskam un politiskam principam: jābūt pārstāvētiem konservatīviem un sociālistiem, gan ziemeļiem, gan dienvidiem, gan arī vienai tā saucamajai jaunajai dalībvalstij. Un tieši Austrumeiropas dalībvalstu kontekstā izskan gan Valda Dombrovska, gan Daļas Grībauskaites, gan Polijas premjera Donalda Tuska un ārlietu ministra Radeka Sikorska vārdi," atklāj Eiropas politikas eksperts Pēteris Viņķelis.
Vācu avīze "Frankfurter Allgemeine" raksta, ka nākamais Komisijas prezidents būs no sociāldemokrātiem vai no Eiropas Tautas partijas. Zinātāji teic, ka Eiropas Tautas partijas frakcijā Dombrovskis ir iecienīts un viņš varētu būt viens no trim tās iespējamiem kandidātiem.
"Virkne šo amatu ir pietiekoši simboliski, lai tos neatvēlētu pārstāvjiem no valstīm, kuras noskaņotas ļoti skeptiski pret Eiropas integrāciju - piemēram, praktiski ir neiespējami iedomāties britu par Eiropas Komisijas prezidentu. Grūti iedomāties arī Donaldu Tusku, lai cik viņš nebūtu liels smagsvars Eiropas politikā tieši tāpēc, ka Polija ir ārpus eirozonas, par EK prezidentu," saka Viņķelis.
Arī "Providus" direktore un Eiropas lietu eksperte Dace Akule uzskata, ka Dombrovskim iespējas ir kļūt par Eiropas Komisijas vadītāju, tomēr viņa norāda, ka pat - ja Dombrovskis ir atstājis labu iespaidu uz kolēģiem par to, ko paspējis Latvijā izdarījis -, tomēr varētu būt jautājums par viņa spējām aizraut cilvēkus.
"Tas ir diskusiju jautājums, ko mēs gribētu redzēt kā galvenos kritērijus šim kandidātam," saka Akule.
Eksperte norāda, ka ne mazāk svarīgs jautājums par Dombrovska izredzēm komisijā, ir arī viņa status "Vienotībā", jo nākamajā gadā ir ne vien Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet arī Saeimas vēlēšanas. Tā būs nopietna politiska izšķiršanās, vai saglabāt Dombrovski kā vadošo cilvēku partijā un kādas būs sekas abos gadījumos, uzskata Akule.
Eiropadomes priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatos pašlaik ir mazo valstu pārstāvji. Bet ES ir pietiekami daudz mazu valstu. Lai gan ir mājieni, ka Savienības varenākās valstis labprāt redzētu Van Rompeja vietā mazas valsts pārstāvi sievieti, varbūt no Austrumeiropas, pret lietuvieti būtu pietiekami ietekmīgā Polija.
Grībauskaite Briseli pazīst labāk nekā Dombrovski, jo viņa ir bijusi eirokomisāre.
Pērn pavīdēja pieņēmums, ka Dombrovskim esot īpašs kontakts ar ietekmīgo Angelu Merkeli, kura varētu lobēt viņa kandidatūru. Taču praksē izskatās, ka Grībauskaite ar Merkeli kontaktē enerģiskāk un biežāk. Merkele bija viesu sarakstā ceremonijā Āhenē, kur Grībauskaitei - nevis Dombrovskim - "par sekmīgu krīzes menedžēšanu" pasniedza Kārļa Lielā godalgu.
Grībauskaite gan vēl neatklāj, vai piedalīsies Lietuvas prezidenta vēlēšanās nākamvasar.
Eiropadomes priekšsēža vēlēšanas notiks pusgadu vēlāk, 2014.gada novembrī. Ja Grībauskaite izlems kandidēt, būs dilemma.
