Kopš 2010.gada Kubā notiek tirgus reformas, kuru mērķis ir stimulēt valsts ekonomiku. Taču tās ir pretrunā ar 1976.gadā pieņemto valsts pamatlikumu, kas tajā skaitā nosaka, ka Kuba būvē marksisma – ļeņinisma sociālismu un privātīpašums un uzņēmējdarbība valstī ir aizliegti.
Tiesa, daudzi pamatlikumā noteiktie ierobežojumi faktiski nedarbojas. 2011.gadā tika atcelts aizliegums nekustamā īpašuma pārdošanai, un kopš tā laika Kubas pilsoņi un cilvēki, kuriem ir tiesības pastāvīgi dzīvot Kubā, var pārdot, pirkt un dāvināt mājas un dzīvokļus, ka arī automašīnas.
Iepriekš 1992.gadā ir pieņemts konstitūcijas labojums, kas paredz īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem.
Arī privātā uzņēmējdarbība pastāvēja jau iepriekš, piemēram, sīkas zemnieku saimniecības, lauksaimnieku un ražošanas kooperatīvi. Taču galvenajās un ienesīgākajās nozarēs – tūrisms, derīgo izrakteņu iegūšana un eksports, starptautiskā tirdzniecība un citas – joprojām dominē valsts.
Jaunajā konstitūcijā gan saglabāsies daži ideoloģijas punkti no pašreizējā pamatlikuma – Komunistiskā partija pasludināta par galveno politisko spēku, bet ekonomikas galvenie principi ir centralizētā plānošana un valsts pārvaldīšana.
Taču jaunajā konstitūcija būs arī daži demokrātijas elementi – vēlētā prezidenta amats ( pašlaik valsti vada Valsts padomes priekšsēdētājs), kā arī viceprezidenta amats.
Valsts vadītājs amatā varēs atrasties ne ilgāk ka divus termiņus (viens termiņš – 5 gadi), bet varu sadalīs starp prezidentu un premjerministru.
Jaunā konstitūcija arī aizliedz diskrimināciju pēc dzimuma un etniskas izcelsmes vai fizisko īpašību dēļ. Iespējams, atcels arī dubultpilsonības aizliegumu, kas ļautu atgriezties dzimtenē bēgļiem un viņu pēctečiem.
Prognozēts, ka jaunās konstitūcijas projektu parlamenta deputāti atbalstīs, bet konstitūcijas apstiprināšanai vēl būs nepieciešamas atbalsts tai tautas referendumā.
