Svētdien piemiņas pasākumi Krievijas anektētajā pussalā notiek vietās, kuras apdzīvo Krimas tatāri. Tiek ziņots, ka jau rīta virs Simferapoles un tuvumā esošajiem ciematiem lido armijas helikopteri. Arī piemiņas pasākumā no rīta Bahčisarajā. Aculiecinieki vēsta, ka tur helikopteri lidojuši zemu, un līdz ar to traucējuši tiem, kas uzstājas ar uzrunām. Bahčisarajas reģionālās Krimas tatāru tautas padomes – Medžlisa - vadītājs Ahtems Čīgozs aicinājis sapulcējošos nepakļauties provokācijām un pievienoties galvenajam piemiņas pasākumam Ahmečetas ciematā pie Simferopoles.
Krimā esošais Krievijas radiostacijas „Eho Moskvi” korespondents Iļja Azars savā „Twitter” kontā savukārt paziņojis, ka svētdienas piemiņas pasākumus ar nelielām videokamerām filmē vīrieši civilās drēbēs, kas ir ierasta parādība opozīcijas mītiņu laikā Krievijā.
Krimas vietējās varas iestādes pirms pāris dienām aizliedza rīkot masu pasākumus pussalā līdz 6.jūnijam, kas nozīmē, ka ierobežojums attiecas arī uz šodienas Krimas tatāru deportāciju 70.gadadienu. Krimas premjers Sergejs Aksjonovs apgalvoja, ka aizliegums saistīts ar satraucošajiem notikumiem Ukrainas dienvidaustrumos, lai „novērstu iespējamās provokācijas no ekstrēmistu puses, kuriem ir iespējas iekļūt Krimas republikas teritorijā.”
Pēc tam Krimas tatāru tautas padome Medžliss sestdien sanāca uz ārkārtas sēdi un nolēma atcelt plānoto masu pasākumu Simferopolē Ļenina laukumā, tā vietā lemjot par labu mazākiem pasākumiem. Vienam no Krimas tatāru līderiem, bijušajam Medžlisa priekšsēdētājam Mustafam Džemiļevam vietējās varas iestādes aizliegušas iebraukt pussalā. Viņš paziņoja, ka Medžliss šādu lēmumu pieņēma, jo ir bažas par tatāru drošību. Tomēr Džemiļevs pauda uzskatu, ka iedzīvotāji tik un tā dosies uz Ļenina laukumu. Viņaprāt, tā būs pareiza rīcība, jo savas tiesības ir jāaizstāv, piebilstot, ka arī Padomju Savienības laikā daudz kas bija aizliegts.
Krimas tatāru masu deportācijas sākās 1944.gada 18.maijā pēc Josifa Staļina pavēles, viņus apsūdzot par „nodevīgu rīcību pret padomju tautu.” Toreiz pāris dienu laikā tika deportēti 180 tūkstoši cilvēku, bet galu galā - vairāk nekā 190 tūkstoši jeb 47 tūkstoši ģimeņu. Vairumu aizveda uz Uzbekistānu. Tatāri masveidīgi atgriezties dzimtenē varēja tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma. Taču pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, atkal radušās bažas par pussalas tatāru tiesību ievērošanu.
