Aģentūra ITAR - TASS atsaucoties uz Krimas premjerministru Sergeju Aksenovu ziņo, ka nemieros pussalā ir izmantoti šaujamieroči, taču precīzākas ziņas par notikušo pagaidām nav.
Aksenovs ir arī vērsies pie Krievijas ar lūgumu palīdzēt nodrošināt mieru un kārtību Krimā, uz ko Kremlis 1.martā paziņojis, ka Krievija Krimas varas lūgumu neatstās bez ievērības.
Uz notiekošo Ukrainā reaģējis ASV prezidents Baraks Obama, kurš paudis dziļas bažas un brīdinājis Krieviju neveikt militāru iebrukumu Krimā, pretējā gadījumā tā par šo soli samaksās un paudis, ka varētu neapmeklēt šovasar Sočos, jaunuzceltajā olimpiskajā kompleksā gaidāmo G8 samitu.
"Krievijai ir vēsturiskas, kultūras un ekonomiskas saiknes ar Krimu, kā arī pussalā atrodas Krievijas militārie objekti, taču ikviens mēģinājums apdraudēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti būs ļoti destabilizējošs, kas nav nedz Ukrainas, nedz Krievijas, nedz Eiropas interesēs," norāda Baraks Obama.
Krievija šādi ļoti skaidri lauztu savu apņemšanos respektēt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un robežas. ASV un starptautiskā sabiedrība ir stingra savā pārliecībā, ka par ikvienu militāru iejaukšanos Ukrainā būs jāsamaksā," asi uzsver ASV prezidents.
Par situāciju Krimā un tās iespējamu atdalīšanos no valsts 1.martā savā pirmajā sēdē spriedīs arī Ukrainas pagaidu valdība.
Mediji ziņo, ka simtiem bruņotu Krievijas militāristu Krimā izvietojušies ap valdības ēkām un reģiona galvenajā lidostā.
Ukrainas amatpersonas Krieviju apsūdzējušas par atklātu agresiju un aicinājušas izbeigt provokatīvās darbības, vēršoties pie Krievijas līdera Vladimira Putina. Pati jaunā Ukrainas valdība atsakās atbildēt uz Krievijas provokācijām ar spēku, norādot, ka Krievija ar savu rīcību to gan vēlas.
Notikumu spriedzē Krievijas vara ir iedarbinājusi vēl vienu no jaudīgākajiem ieročiem, enerģijas gigants „Gazprom” paziņojis, ka Ukrainai sakrājies milzīgs parāds par izmantoto gāzi, kas pārsniedz vienu miljardu dolāru. Konserna runas vīrs Sergejs Kuprijanovs „RIA Novosti” pavēstījis, ka līdz šim ar Ukrainu viss esot ritējis gludi, tranzīts strādā, taču tagad esot pienācis brīdis, kad Ukrainai vajadzētu samaksāt savu parādu un turklāt Ukraina zaudē iepriekš Krievijas noteiktās atlaides gāzes cenām, kā to paredzēja abpusējs līgums, par to, ka Ukraina nekavē gāzes maksājumus, bet Krievija pretī dod lētākas cenas.
Jāatgādina, ka pa Ukrainas cauruļvadiem arī Eiropā nonāk ievērojama daļa Krievijas gāzes, un pirms četriem gadiem Krievija uz vairākām nedēļām arī vainojot Ukrainu parādos gāzes piegādi pārtrauca, atstājot bez enerģijas gan pašus ukraiņus, gan virkni Eiropas valstu.
Kā vēstīts, Krimas parlaments ceturtdien, 27.februārī, ārkārtas sēdē atlaida vietējo ministru kabinetu un par jauno premjeru iecēla partijas “Krievu vienotība” līderi Sergeju Aksjonovu, nolemjot sarīkot referendumu par plašāku autonomiju.
