Vienlaicīgi kļuvis zināms arī tas, ka pirmdien Krievijas ziemeļu un rietumu kara apgabalos izsludināta pilna kaujas gatavība negaidītu pārbaužu veikšanai.
“Krimas pussala vairs nekad neatgriezīsies Ukrainas sastāvā,” ar šādu paziņojumu tieši gadu pēc referenduma par pievienošanos Krievijai klajā nācis Krimas tā dēvētais premjerministrs Sergejs Aksjonovs.
Aizsākot vairāku dienu svinības, Aksjonovs pateicies visiem, sākot ar vienkāršajiem pilsoņiem un beidzot ar Krievijas prezidentu Putinu, kuri veicinājuši Krimas atkalapvienošanos ar Krieviju.
Šie paziņojumi izskan tikai dienu pēc tam, kad Krievijas televīzija demonstrēja dokumentālo filmu par Krimas aneksiju. Tajā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzinis, ka personiski ir ierosinājis un vadījis šo operāciju. Ar saviem paziņojumiem viņš faktiski apgāž vēl pirms gada teikto, ka Krievijas spēki Krimas pievienošanā nav piedalījušies un arī referendums ir bijusi brīva Krimas iedzīvotāju gribas paušana.
Viens no pirmajiem, kurš sociālajā tīklā “Twitter” komentēja šos izteikumus, bija Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš uzdod retorisku jautājumu – vai šis ir atklāsmes brīdis, jo Putins ir apstiprinājis visu, ko Rietumi zināja vai nojauta, proti, Krimas operācija bija iepriekš plānota un tai nebija nekāda sakara ar 16.marta referendumu. Rinkēvičs arī atkārtoti apgalvojis, ka Krimas referendums ir prettiesisks un starptautiski nav atzīts, tāpēc Eiropas Savienībai ir jāaktualizē neatzīšanas politika.
Bijušais Polijas ārlietu ministrs un tagad parlamenta spīkers Radoslavs Šikorskis noraidījis Putina apgalvojumus par to, ka ukraiņu nacionālistu vienības ir apmācītas gan Polijā, gan Lietuvā. Savukārt bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts paudis, ka, visticamāk, šonedēļ Krievija ieslīgs nacionālistu eiforijā par Krimu, lai tādējādi noslēptu pamatīgās nepatikšanas Donbasā.
Bilts arī izteicies, ka tā vien liekas, ka Vladimirs Putins ir ļoti lepns par to, ka viņš visai pasaulei ir melojis par Krimu, tāpēc Rietumiem šis aspekts esot jāpieņem zināšanai.
Tikmēr kļuvis zināms, ka Krievijas prezidents ir devis pavēli pirmdien izsludināt pilnu kaujas gatavību Ziemeļu flotē, Rietumu kara apgabala vienībās, kā arī gaisa desanta spēkos. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paskaidrojis, ka kaujas gatavība paaugstināta negaidītas pārbaudes veikšanai un tā attieksies uz gandrīz 40 tūkstošiem militārpersonu, 3360 kaujas tehnikas vienībām, 410 karakuģiem, 15 zemūdenēm un 110 lidmašīnām un helikopteriem. Šādu pārbaužu mērķis ir noskaidrot Ziemeļu flotes spējas garantēt Krievijas drošību Arktikas reģionā.
Šoigu informējis, ka pārbaudes ietvaros notiks arī praktiskās lauka mācības, tostarp īpaša uzmanība tiks pievērsta speciālo uzdevumu vienību karavīru ātrai pārdislocēšanai lielos attālumos.
Vienlaicīgi pirmdien Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs paziņojis, ka pieaugošais NATO rīkoto militāro mācību skaits Krievijas robežu tuvumā tikai destabilizē situāciju Ziemeļaustrumeiropā. Pēc Meškova vārdiem, tas esot īpaši dīvaini tāpēc, ka šis reģions, iespējams, ir pats stabilākais ne tikai reģionā, bet arī visā Eiropā vai pat pasaulē.
Pirmdien arī varētu tikt atrisināta pēdējo dažu dienu lielākā intriga, vismaz sociālajos tīklos, proti – kur pazudis pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Pirmdien priekšpusdienā Sanktpēterburgā bija jāsākas Putina sarunām ar Kirgizstānas prezidentu Almazbeku Atambajevu. Vismaz stundu pēc plānotā sarunu sākuma Putins uz tām vēl nebija ieradies.
Jau ziņots, ka Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā, kuru pēc neatzītā referenduma Krievija faktiski anektēja. Taču pērn aprīlī tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.
Pēc tam Ukrainā sākās jaunais saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu. Kijeva sākusi pretterorisma operāciju un kaujas turpinājās līdz februāra nogalei, kad kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.
