Armēnijā masu protesti izcēlušies pēc pirmdien notikušā slaktiņa valsts otrajā lielākajā pilsētā Gjurmi. Tā atrodas netālu no robežas ar Turciju, un tur izvietota Krievijas armijas bāze, kurā esošie karavīri palīdz Erevānai apsargāt robežu ar Turciju.
Slaktiņš notika pirmdien agri no rīta. Krievu karavīrs Valērijs Permjakovs patvaļīgi pametis bāzi, devās uz pilsētu, iegāja vienā no mājām un nogalināja sešus vienas ģimenes locekļus, tostarp divu gadus vecu meiteni. Viņš atklāja uguni no Kalašņikova automāta, bet, kad tas iestrēga, izmantoja nazi.
Viņš mēģinājis dezertēt un pamest valsti, bet aizturēts no nogādāts atpakaļ bāzē.
Notikušais Armēnijā izraisījis plašus protestus, kuros iedzīvotāji pieprasa Permjakovu izdot tiesāšanai Armēnijas varas iestādēm. Krievija sola izmeklēt apšaudi, bet atsakās izdot karavīru. Pašas Armēnijas ģenerālprokurors skaidroja, ka karavīrs nevar tikt izdots, jo viņš ir Krievijas pilsonis un atrodas Krievijas jurisdikcijā.
Ceturtdien, notiekot nogalināto bērēm, vairāki tūkstoši cilvēku piedalījās demonstrācijas galvaspilsētā Erevānā, tostarp pie prezidenta rezidences, bijis arī mēģinājums sadedzināt Krievijas karogu.
Tūkstoši cilvēku ieradās arī pie Krievijas konsulāta ēkas Gjurmi uz protesta akciju, kas ceturtdien vakarpusē pārauga sadursmēs. Demonstranti policistus apmētāja ar akmeņiem un pudelēm, uz ko likumsargi atbildēja ar dūmu granātām. Ievainojumus guva vairāk nekā desmit cilvēku, tostarp policisti, vienu no kuriem smagā stāvoklī pārveda uz slimnīcu Erevānā.
Demonstranti pieprasīja, lai krievu karavīru tiesātu Armēnijā, un uzstāja, lai viņiem parāda videoierakstu, kas pierādītu, ka Permjakovs joprojām atrodas Krievijas armijas bāzē.
Cilvēki izklīda pēc tam, kad viens no Armēnijas parlamenta deputātiem paziņoja, ka viņš kopā ar vienu no protestu aktīvistiem apmeklējuši Permjakovu bāzē un pārliecinājušies, ka karavīrs joprojām atrodas valstī.
Bet reģiona eksperts Kārlis Daukšts neizslēdz, ka Armēnijā varētu izvērsties plašāki protesti. „Armēnijas sabiedrība ir sadalījusies divās daļās. Tā ir prokrieviskā daļa, kas ir par jau realizēto iestāšanos Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā. Un ir otra daļa, kas ir eiropeiski orientēta un to nevēlas. Tāpēc abas daļas patlaban šo konfliktu izmanto arī savās politiskajās interesēs,” komentē Daukšts.
Tajā pašā laikā Armēnijas valdība cenšas mazināt saspīlējumu, aicinot nepolitizēt notikušo, un uzstājot, ka cilvēki iziet ielās, nevis lai protestētu pret Krieviju, bet pieprasot taisnīgumu. Analītiķi neuzskata, ka notikušais izraisīs nopietnu krīzi starp Erevānu un Maskavu.
Šādam viedoklim piekrīt arī Daukšts. „Abām pusēm ir nepieciešama gan ekonomiskā, gan militāri politiskā sadarbība, jo jāņem vērā arī Karabahas jautājums un attiecības starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šeit Krievijas politika ir divējāda, duāla, būtībā destabilizējoša. Jo vienlaicīgi tiek uzturēti sakari arī ar Azerbaidžānu, un Krievija, tā teikt, sēž uz diviem krēsliem un mēģina šeit regulēt, un atstāt savu ietekmi uz abām pusēm,” saka eksperts.
Šis nav pirmais ar Gjurmi bāzi saistīts traģisks incidents. 90.gadu beigās divi piedzērušies krievu karavīri apšaudīja cilvēkus uz ielas, nogalinot divas un ievainojot vairāk nekā desmit personas.
