Lēmums Rogozinu iekļaut „melnajā sarakstā” pieņemts trešdien Moldovas Ministru kabineta sēdē. To ierosināja Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministrs Andrejs Galburs, vēsta vietējie mediji.
Saskaņā ar viņa teikto, Rogozins pasludināts par nevēlamu personu viņa neseno paziņojumu dēļ, kas ir nedraudzīgi Moldovai un kaitē tās imidžam. Tostarp runa ir par Krievijas vicepremjera interviju telekanālam “Rossija 24”, kurā paustos Rogozina izteikumus Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrija raksturoja ka aizvainojošus, kaitīgus un melīgus.
Paziņojumi, par ko Rogozinam noteikts nevēlamas personas statuss, acīmredzot, saistīti ar pagājušajā piektdienā notikušo incidentu. Tad Rumānijas un Ungārijas varas iestādes liedza to gaisa telpu šķērsot pasažieru lidmašīnai, kurā atradās Rogozins. Viņš bija ceļā uz Moldovas galvaspilsētu Kišiņevu, lai tiktos ar prokremliski noskaņoto Moldovas prezidentu Igoru Dodonu.
Rumānijas Gaisa satiksmes dienests paziņoja, ka lidmašīnai liegts ielidot tās gaisa telpā, jo tajā atradusies sankcijām pakļauta persona. Proti, pret Rogozinu ir noteiktas ES sankcijas par agresiju pret Ukrainu. Līdzīga iemesla dēļ lidmašīnai atteica nolaišanos arī Budapeštā. Tai nācās griezties riņķī, nolaisties Minskā, un tad atgriezties Maskavā.
Rogozins tad paziņoja, ka tas ir bezprecedenta solis, ka viņš ar šo lidmašīnas kompāniju lidojis vairākas reizes, un nekad nav bijis problēmu ar tādu valstu kā Polijas, Slovākijas un Ungārijas gaisa telpas šķērsošanu. Bet intervijā telekanālam “Rossija 24” Rogozins to nosauca par „acīmredzamu provokāciju” un solīja sodīt atbildīgos par Krievijas delegācijas vizītes Moldovā atcelšanu. Savukārt tviterī Rogozins ierakstīja – „Gaidiet atbildi, mērgļi!”
Rogozinam Moldovā bija paredzēts piedalīties pasākumos Piedņestrā saistībā ar 25. gadskārtu, kopš Krievija tajā ieveda savu karaspēku – miera uzturēšanas spēku kontingentu. Tas tur atrodas joprojām. Piedņestras reģions par atdalīšanos no Moldovas paziņoja 1990. gadu sākumā, taču pašpasludinātā republika nav oficiāli atzīta.
Pēdējās nedēļās Maskavas un Kišiņevas attiecības saasinājušās. Arī pašā Moldovā ir iekšpolitisks konflikts starp prekremliksi noskaņoto prezidentu Dodonu un proeiropeiski noskaņoto valdību.
Pērn prezidenta amatā ievēlētais Dodons ir aicinājis veidot ciešākas attiecības ar Maskavu, un solījis atcelt Moldovas asociācijas līgumu ar ES. Bet maijā valsts proeiropeiskā valdība izraidīja piecus Krievijas diplomātus, uz ko Maskava atbildēja ar identisku rīcību.
