Krievijas bruņoto spēku skaitliskais pārsvars redzams gan aviācijā, gan karavīros un bruņu tehnikā, gan arī jūras spēkos.
Krievijas armijas vienības turpina ierasties Baltkrievijā, gatavojoties februārī gaidāmām militārajām mācībām. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka tajās tiks izspēlēti scenāriji konfliktam ar Poliju, Ukrainu un Baltijas valstīm.
Mācības organizētas laikā, kad pieaug bažas par Krievijas spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas, kuras dēļ par savu aizsardzības spēju palielināšanu paziņojušas vairākas Baltijas jūras reģiona valstis.
Par kopīgu militāro mācību organizēšanu Baltkrievijā Aleksandrs Lukašenko un Vladimirs Putins vienojās pagājušā mēnesī. Par karavīru skaitu, kas tajās piedalīsies, oficiāli netiek ziņots, taču zināms, ka uz mācību laiku Krievija Baltkrievijā izvietos pretgaisa raķešu sistēmas un iznīcinātājus.
“Šīm jābūt normālām mācībām, lai atstrādātu zināmu konfrontācijas plānu ar šiem spēkiem – Baltijas valstīm un Poliju rietumos un Ukrainu dienvidos,” pavēstīja Lukašenko.
Mācības izziņotas laikā, kad turpina pieaugt spriedze pie Ukrainas robežas ar Krieviju, kuras tuvumā, pēc rietumvalstu ziņotā, Krievija jau varētu būt izvietojusi aptuveni 100 000 karavīru.
Tāpēc arī Ukraina pašlaik organizē mācības valsts austrumos, kā arī apgalvo, ka līdzīgas aktivitātes notiek arī otrpus konflikta līnijai. Ukraina arī turpina saņemt palīdzības solījumus no rietumvalstīm, jaunākai no tām materializējoties ieroču piegādē no Lielbritānijas.
Dānijas ārlietu ministrs Jepe Kofods vizītes laikā Austrumukrainā pavēstīja: “Krievija apdraud Ukrainas tiesības un cenšas iebrukt citā valstī. Tas ir absolūti nepieņemami. Šī vizīte parāda vienotu fronti ar tiem, kuri cīnās par Ukrainas un citu valstu brīvību, kuras vēlas dzīvot bez šādas iebaidīšanas.”
Tomēr arī pašas Skandināvijas valstis arvien vairāk aizdomājas par savu un Baltijas jūras reģiona aizsardzības spēju stiprināšanu pieaugošās spriedzes apstākļos. Dānijas valdība paziņojusi par vēl četru F–16 kara lidmašīnu nosūtīšanu uz Lietuvu, kā arī fregates nosūtīšanu patruļām Baltijas jūrā.
Savukārt Zviedrija ievērojami pastiprinājusi militāro klātbūtni Gotlandes salā, aptuveni 300 kilometru attālumā no Kaļiņingradas, kur bāzēta Krievijas Baltijas jūras flote.
“Šādi mēs signalizējam mūsu pašu iedzīvotājiem, ka esam gatavi aizstāvēt mūsu vērtības. Taču tas ir arī signāls mūsu draugiem un partneriem, ar kuriem mēs kopā strādājam un sadarbojamies,” vēsta Zviedrijas armijas ģenerālmajors Karls Engelbrektsons.
Eiropas rīcībpolitikas centra eksperti iesaka veicināt reģionālo sadarbību un vairot savstarpējo uzticību, kas pēc veiktām aptaujām ir augstākā starp divām ārpus NATO esošajām kaimiņvalstīm – Zviedriju un Somiju, bet zemākā – starp Zviedriju un Poliju.
Vienlaikus pieaugošā spriedze darba kārtībā atgriezusi jautājumu par iespējamo Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO – laikā, kad Krievija iesniegusi aliansei faktisku ultimātu, pieprasot nepaplašināt NATO, Somijas augstākās amatpersonas steigušas uzsvērt, ka patur savas tiesības pievienoties aliansei, ja valsts pati tā nolems.
Somijas prezidents Sauli Nīniste uzsver: “Šādos laikos prātā nāk viena no Henrija Kisindžera atziņām: kad izvairīšanās no kara kļūst par vairāku lielvaru galveno mērķi, starptautisko sistēmu par ķīlnieku tur tās nežēlīgākais biedrs.”