ĪSUMĀ:
- Tramps paziņoja, ka Krievija jau gadiem šo līgumu pārkāpj, tāpēc ASV gatavojas šo vienošanos lauzt.
- Eksperti pauduši bažas, ka līguma atcelšana pasaulē var atjaunot bruņošanās sacensību starp Krieviju, ASV un Ķīnu.
- Krievijas oficiālajos medijos aktīvi tiek uzsvērts, ka nevis Krievija, bet gan ASV rada draudus globālajai drošībai.
- Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka vidējā darbības rādiusa kodolieroču līgums vairāk nekā 30 gadus ir kalpojis par Eiropas drošības stūrakmeni.
1987. gadā ASV un Padomju Savienība noslēdza vienošanos par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu iznīcināšanu. Tomēr pēdējo gadu laikā šis līgums nereti tika piesaukts Vašingtonas un Maskavas savstarpējās apsūdzībās par miera un stabilitātes graušanu. ASV prezidents Donalds Tramps sestdien sacīja, ka starptautiskā situācija ir mainījusies un 31 gadu senajam līgumam vairs nav nozīmes. Tramps paziņoja, ka Krievija jau gadiem šo līgumu pārkāpj, tāpēc ASV gatavojas šo vienošanos lauzt un no līguma izstāties. Īpaši ASV puse uzsver, ka Krievija pēdējos gados ir izstrādājusi un tagad arī atzinusi vidējā darbības rādiusa raķeti Novator 9M729'', kas ļautu veikt kodoluzbrukumus NATO valstīm ļoti īsā laikā.
"Krievija un Ķīna varētu pie mums atnākt un teikt – būsim gudri, neattīstīsim šos ieročus! Bet to dara Krievija, to dara Ķīna, un tas nav pieņemami! Krievija jau iepriekš ir pārkāpusi šī līguma nosacījumus. Ir jābūt gudriem, un jāpārtrauc attīstīt kodolieročus. Tomēr brīdī, kad pārējie pārkāpj līguma nosacījumus, mums ir jāpieņem nopietns lēmums," izteicies Tramps.
Paskaidrojumu sniegšanai Maskavā ieradies Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons. Krievija sagaida, ka Boltons sniegs paskaidrojumus par tālākajiem ASV soļiem. Eksperti pauduši bažas, ka līguma atcelšana pasaulē var atjaunot bruņošanās sacensību starp Krieviju, ASV un Ķīnu, kā arī lielāko spriedzi un saspīlējumu kopš Aukstā kara laikiem.
Boltons esot bijis viens no tiem cilvēkiem, kas Trampam ieteikuši spert šādu soli, vēstīja britu laikraksts "The Guardian". Pirms šīsdienas tikšanās Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka izstāšanās no minētā līguma noteikti padarīs pasaule nedrošāku, turklāt šī līguma laušana piespiedīs Krieviju spert atbildes soļus savas drošības garantēšanai. To apstiprinājis arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"Mēs ne reizi vien esam teikuši, un to savā Valdaja foruma runā apstiprināja arī prezidents Putins, ka jebkādas darbības šajā sfērā tiks sagaidītas ar pretdarbībām, jo stratēģiskā stabilitāte var tikt nodrošināta tikai uz vienlīdzības pamata. Un šāda vienlīdzība tiks ieturēta jebkuros apstākļos. Mēs nesam atbildību par globālo stabilitāti un rēķināmies, ka arī Amerikas Savienotās Valstis neatteiksies no savas atbildības daļas," sacījis Lavrovs.
Krievijas oficiālajos medijos aktīvi tiek uzsvērts, ka nevis Krievija, bet gan ASV rada draudus globālajai drošībai. Tiek uzsvērts, ka šis var būt kārtējais Savienoto Valstu prezidenta mēģinājums šantažēt pretējo pusi, lai panāktu ASV izdevīgākus līguma noteikumus. Savukārt BBC atgādina, ka arī pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins savulaik ir draudējis šo līgumu lauzt, apsūdzot ASV tā noteikumu neievērošanā. Galvenokārt uzsvars tiek likts uz ASV Austrumeiropā izvietotajām pretraķešu aizsardzības iekārtām, kas varot tikt izmantotas arī kodolieroču palaišanai.
Arī Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka 'vidējā darbības rādiusa kodolieroču līgums vairāk nekā 30 gadus ir kalpojis par Eiropas drošības stūrakmeni, aicinot ASV un Krieviju saglabāt konstruktīvu dialogu, lai šo līgumu saglabātu un nodrošinātu tā apstiprināmu īstenošanu dzīvē. Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča atgādinājusi, ka, pateicoties šim līgumam, ir likvidēti gandrīz trīs tūkstoši konvencionālo un kodolgalviņu. Viņa arī paudusi cerību, ka Krievijas puse pienācīgi reaģēs uz tai izvirzītajām apsūdzībām un caurskatāmā un atbilstošā veidā pierādīs līguma saistību ievērošanu.
Savu viedokli paudusi arī Ķīna, kura līguma laušanu aicinājusi pārdomāt divreiz. Ķīnas ārlietu ministrija arī aizrādījusi, ka būtu nepareizi šajā situācijā vainot arī Ķīnu, kura, izmantojot ASV un Krievijai spēkā esošos ierobežojumus, pati varot palielināt savas militārās spējas. Ķīnas Ārlietu ministrija reaģējusi uz Trampa paziņojumiem, sakot, ka šis līgums ir ļoti nozīmīgs starptautiskās drošības jomā. Ķīna paudusi neizpratni, kādēļ Tramps minējis Pekinu kā vienu no iemesliem izstāties no līguma par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu iznīcināšanu. ASV prezidenta lēmumu kritizējis arī līguma parakstītājs – bijušais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs, kurš atteikšanos no vienošanās nosaucis par kļūdu un gudrības trūkumu.
KONTEKSTS:
