Apšaudes Zaporižjā
Ukrainas mediji vēsta, ka apmēram desmit raķešu triecieni veikti naktī uz pirmdienu, 10. oktobri.
Uzbrukuma sekas vēl tiek precizētas, taču ir skaidrs, ka trāpīts dzīvojamajai ēkai, tai sagrauta vismaz viena kāpņutelpa un ir cietušie. Šajā vietā strādā mediķi.
Nopietnākais trieciens pa pilsētu notika naktī uz svētdienu, 9. oktobri, kad Krievijas raķetes nodarīja postījumus apmēram 50 daudzdzīvokļu ēkām un 20 privātmājām. Vairākas ēkas sagrautas pilnībā. Ukrainas Gaisa spēki ziņo, ka uz pilsētu bija raidītas apmēram 16 raķetes, tai skaitā spārnotas raķetes, ko nes bumbvedēji, un izmantots arī zenītraķešu komplekss S-300. Starp bojā gājušajiem ir viens bērns, 11 nepilngadīgie guvuši ievainojumus, bet uzbrukumā kopumā ievainoti 89 cilvēki.
Krievijas karaspēks dzīvojamās ēkas Zaporižjā ar raķetēm apšaudīja arī naktī uz ceturtdienu. Šajā raķešu triecienā tika nogalināti 20 cilvēku.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc svētdienas uzbrukuma norādīja, ka mērķēšana pa dzīvojamajām mājām bijusi tīša un simtiem ģimeņu palikušas bez pajumtes.
Zaporižjas AES
Zaporižjas atomelektrostacija (AES) Krievijas okupētajā Ukrainas daļā atkal pieslēgta elektrotīklam, kas palīdzēs garantēt objekta kodoldrošību. Darbinieki bija spiesti iedarbināt dīzeļģeneratorus sestdien, 8. oktobrī, pēc apšaudes laikā nodarītajiem bojājumiem.
Apšaudes laikā tika pārrauts kodolstacijas savienojums ar 750 kilovoltu elektrolīniju, bet svētdienas vakarā Ukrainas speciālisti pabeidza labošanas darbus.
Krievijas spēku kontrolētā objekta visi seši reaktori ir izslēgti, tomēr elektrība tai nepieciešama dzesēšanai un citām ar drošību saistītām funkcijām. ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi to nodēvēja par ārkārtīgi bezatbildīgu rīcību un turpina centienus izveidot drošības zonu ap potenciāli bīstamo objektu. Ceturtdien viņš apmeklēja Kijivu, bet drīzumā dosies uz Krieviju.
Zaporižjas atomstacija Krievijas karaspēka kontrolē nonāca martā, un Maskava to izmanto kā kodolšantāžas instrumentu. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā arī parakstīja dekrētu par objekta pārņemšanu savas valsts īpašumā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
