Krievija daļēji apturēja dalību līgumā jau 2007.gadā, un tagad paziņoja, ka no trešdienas aptur arī darbību līguma ievērošanas kontaktu grupas sēdēs, tādējādi apturot dalību lūgumā pilnībā.
Krievija paziņojusi, ka NATO valstis faktiski nolēmušas apiet līguma noteikumus, paplašinot aliansi, kas noveda pie Maskavas izstāšanās. Tai pašā laikā Maskava neatsakoties no turpmāka dialoga par konvencionālā bruņojuma kontroli Eiropā.
Krievijas puse uzsver, ka dialogs par konvencionālo ieroču kontroli faktiski apturēts pēc NATO iniciatīvas 2011.gadā, bet pa retam notiekot kontaktu darba grupas tikšanās, kurās rietumvalstis aicina Krieviju atgriezties pie „mums neizdevīga un veca līguma”. Tāpēc Maskava uzskata, ka dalība līguma kontakta darba grupas sēdēs ir bezjēdzīga no politiskā un finanšu viedokļa.
Līgums par konvencionāliem bruņotajiem spēkiem Eiropā tika parakstīts 1990. gadā, pārstrādāts 1999.gadā.
Līgums nosaka skaitliskus ierobežojumus piecām konvencionālo ieroču kategorijām (tankiem, bruņu mašīnām, kaujas lidmašīnām, uzbrukuma helikopteriem, artilērijai) un veicina abpusēju uzticības veidošanos, regulāri apmainoties ar informāciju par attiecīgās valsts bruņojuma sastāvu un veicot pārbaudes inspekcijas.
Līdz šim pārstrādātā līguma versija nav stājusies spēkā, jo to nav ratificējušas visas valstis, tostarp NATO dalībvalstis (iemesls – parakstot līgumu, Krievija apņēmās izvest savu karaspēku no Gruzijas un Moldovas, t.s. Stambulas saistības. NATO valstis apņēmās ratificēt līgumu tikai pēc šo Stambulas saistību izpildes).
2007. gada decembrī Krievija vienpusēji izsludināja moratoriju, pārtraucot pildīt līguma saistības.
Latvija uzskata, ka Eiropā nepieciešams efektīvs konvencionālā bruņojuma kontroles mehānisms, kas veicinātu uzticību un caurskatāmību, liecina Latvijas Ārlietu ministrijas informācija.
