ĪSUMĀ:
- Kosovas premjers un deviņdesmito gadu nemiernieku komandieris jūlijā paziņoja par demisiju pēc izsaukšanas uz Hāgas tribunālu.
- Partijas mudināja rīkot ārkārtas vēlēšanas.
- Ceturtdien vairākums parlamenta deputātu nobalsoja par parlamenta atlaišanu.
- Jaunās vēlēšanas ir jāsarīko 45 dienu laikā.
- Kosovas un Serbijas sarunas par attiecību normalizāciju, kas jau mēnešiem ir strupceļā, draud iestrēgt uz vēl ilgāku laiku – kamēr nebūs jaunas valdības.
- Kosova novembrī noteica 100% muitas tarifu Serbijas precēm.
- Belgrada paziņoja, ka sarunas neturpinās, līdz šis lēmums tiks atcelts.
- Jauna valdība abu pušu sarunām varētu dot jaunu impulsu.
Līdzšinējais Kosovas premjerministrs un bijušais albāņu nemiernieku komandieris Ramušs Haradinajs jūlijā paziņoja par demisiju pēc tam, kad bija izsaukts uz īpašo tiesu Hāgā, kas izmeklē deviņdesmito gadu beigu karā pastrādātos noziegumus. Kopš Haradinaja paziņojuma par demisiju partijas mudinājušas rīkot pirmstermiņa vēlēšanas un dažas jau neoficiāli sākušas kampaņu un sarunas par iespējamām aliansēm.
Ceturtdien, 22.augustā, 89 no 120 Kosovas likumdevējiem nobalsojuši par parlamenta atlaišanu, tādējādi sagatavojot ceļu jaunām vēlēšanām. Bijušais premjers balsojumu raksturoja kā signālu par augstu brieduma un demokrātijas pakāpi. Jaunas vēlēšanas ir jāsarīko 45 dienu laikā.
Pēc iepriekšējām parlamenta vēlēšanām pagāja vairāki mēneši, līdz tika izveidota valdība.
Tādēļ Kosovas un Serbijas sarunas, kas jau vairākus mēnešus nonākušas strupceļā, draud iestrēgt uz vēl ilgāku laiku. Sarunas par Kosovas un Serbijas savstarpējo attiecību normalizāciju, kas organizētas ar Eiropas Savienības starpniecību, ilgst jau gadiem.
Kosova novembrī noteica 100% muitas tarifu Serbijas precēm, un Belgrada paziņoja, ka sarunas netiks turpinātas, līdz šis lēmums tiks atcelts. Bijušais premjers atteicies pakļauties spēcīgajam Eiropas Savienības un ASV spiedienam un atcelt tarifu. Tomēr jauna valdība abu pušu sarunām varētu dot jaunu impulsu, un tarifs varētu tikt atcelts.
Vēl pirms nedēļas NATO lielvalstis ASV, Vācija, Francija, Itālija un Lielbritānija aicināja puses atsākt attiecību normalizācijas sarunas un noslēgt saistošu vienošanos reģiona stabilitātes vārdā.
KONTEKSTS:
Ja abas kaimiņvalstis vēlas īstenot sapni par pievienošanos Eiropas Savienībai, tām jānormalizē strupceļā nonākušās attiecības.
Serbija zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās. 2008.gadā vienpusējā kārtā pasludināto Kosovas neatkarību atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču Belgrada joprojām to neatzīst. Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu, un šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.
