Kosovas prezidenta amats ir brīvs kopš pagājušā gada novembra, kad atkāpās līdzšinējais Kosovas prezidents Hašims Tači. Kosovas īpašās tiesas prokurori viņu apsūdzējuši kara noziegumos 90. gadu beigu Kosovas kara laikā. Pēc Tači atkāpšanās prezidenta amata pienākumus uzņēmās toreizējā parlamenta spīkere Vjosa Osmani. Jau tad bija skaidrs, ka parlaments par nākamo prezidenti, domājams, ievēlēs tieši viņu. Viņa bija valsts galvas pienākumu izpildītāja līdz 22. martam, kad beidzās viņas pilnvaras parlamenta spīkeres postenī. 38 gadus vecās Osmani kandidatūru prezidenta amatam bija izvirzījusi premjerministra Albina Kurti vadītā kreisā partija “Pašnoteikšanās” (“Vetevendosje”), ar kuru Osmani dibinātajai liberālajai partijai “Uzdrošinies!” (“Guxo!”) bija kopīgs saraksts šogad februārī notikušajās parlamenta vēlēšanās.
Osmani ievēlēšanai bija jānotiek jau sestdien, tomēr neizdevās savākt kvorumu, jo balsojumu parlamentā boikotēja opozīcija un serbu minoritāti pārstāvošā partija.
Opozīcija iepriekš apsūdzēja Osmani atbalstošo premjeru par mēģinājumu sēt nestabilitāti un izprovocēt ārkārtas vēlēšanas, iesniedzot negaidītu likumprojektu pirms balsojuma par prezidenta ievēlēšanu.
Neilgi pirms balsojuma parlamentā nonāca ierosinājums ātri ieviest likumu, kas ļautu ārzemēs dzīvojošajiem kosoviešiem balsot vēstniecībās, potenciāli nostiprinot premjera partijas varu nākamajās vēlēšanās.
Nespējot savākt balsis, balsojums par Osmani ievēlēšanu tika pārcelts uz svētdienu. Deputātiem uz balsojumu ierodoties vēlreiz, par Osmani nobalsoja 71 parlamenta deputāts, bet 11 biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Ja parlamenta deputātiem svētdien neizdotos ievēlēt prezidentu, tas automātiski nozīmētu pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu. Tās būtu sestās parlamenta vēlēšanas, kopš Kosova pasludināja neatkarību 2008. gadā.
Osmani ir tieslietu doktores grāds, kuru viņa ieguvusi Pitsburgas Universitātē, un viņa ir jau otrā sieviete Kosovas prezidenta amatā. No 2011. līdz 2016. gadam prezidente bija Atifete Jahjaga.
Kā pēc ievēlēšanas atzina Osmani, viņa strādās, lai stiprinātu likuma varu un valsti kopumā. Kurti un Osmani kopīgi nāksies risināt daudz sarežģītu problēmu, ne tikai saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Jāstiprina arī vājā ekonomika.
Jauniešu bezdarbs ir augsts, sasniedzot aptuveni 50%, tādēļ daudzi gados jauni cilvēki ir emigrējuši uz Šveici un Vāciju. Šī iemesla dēļ pirms parlamenta vēlēšanām gan Kurti, gan Osmani savu kampaņu laikā solīja vairāk "taisnīguma un darbavietu". Aktuāla problēma joprojām paliek attiecības ar Serbiju. Sagaidāms, ka partneri ārpus robežām, Eiropas Savienība un ASV, varētu palielināt spiedienu uz jauno valdību atsākt dialogu ar Serbiju.
