Zuma, tāpat kā viņa partijas un cīņubiedrs Mandela, ieguva prominenci, cīnoties pret aparteīdu. Bet Zumas deviņu gadu valdības laikā valsts kopš pirmā prezidenta ir mainījusies - tiesībsargājošās iestādes ir politizētas un novājinātas, korupcija plaukst, kamēr plaisa starp nabagajiem un bagātajiem turpina pieaugt. Galvaspilsētai Keiptaunai sliktās pārvaldības dēļ tagad draud pat pilnīgs dzeramā ūdens izsīkums.
Zuma gadu gaitā ierauts vairākos korupcijas skandālos, bet visas apsūdzības viņš noraida un uztver to kā baltās minoritātes uzbrukumus. “Mēs cīnāmies mūsu politiskās varas koridoros un dažreiz apkalpojam mūsu veco apspiedēju intereses, kas priecīgi svin, kamēr mēs viens otru nolinčojam,” pauda Zuma.
Gadu gaitā, atbilstoši žurnāla “Forbes” vērtējumam, Zuma sev nodrošinājis bagātību 450 miljonu dolāru vērtībā. Tas noticis ar Guptas ģimenes palīdzību, kurai viņš sniedzis milzīgu politisko ietekmi. No Indijas nākušo ģimeni apsūdz slepenā sadarbībā ar Zumu, lai savās kabatās novirzītu valsts naudu. Zuma ar Guptām tik ļoti saauguši kopā, ka radies pat jēdziens “Zuptas”. Kritiķi to nosaukuši par valsts sagrābšanas centieniem.
Zumas korupcijas skandālu dēļ viņa pārstāvētais Āfrikas Nacionālais kongress piedzīvojis kritumu reitingos. Nākamgad gaidāmajās vēlēšanās Zuma vairs tāpat piedalīties nevarētu, jo beidzas viņa otrais termiņš. Partijas spiediens bija kļuvis neizturams, un tādēļ viņš atkāpās.
Jaunajam prezidentam Ramaposam tagad nākas pārmantot valsti ar daudzām samilzušām problēmām. Viņš nāk no tās pašas partijas, ilgi bijis Zumas sabiedrotais un ir tikpat turīgs. Kritiķi viņam pārmetuši iespējamus interešu konfliktus, kas palīdzēja uzbūvēt biznesa impēriju. Tāpēc arī optimisti ir piesardzīgi par jaunas ēras sākšanos.
