Francijas prezidenta Emanuela Makrona Korsikas vizītes oficiālais mērķis ir piemiņas pasākumi par godu Klodam Eriņakam – pirms 20 gadiem Korsikas prefektu, kas ir augstākā valsts amatpersona salā, atentātā nogalināja korsikāņu nacionālists.
Francijas valdību Korsikas jautājums nodarbinājis jau gadu desmitiem.
Korsikā arvien noritējusi cīņa par autonomiju, bet radikāli noskaņoti korsikāņu nacionālisti izmantojuši arī vardarbību,
kā Korsikas Nacionālās atbrīvošanās frontes, kas tikai pirms četriem gadiem paziņoja par ieroču nolikšanu.
Decembrī notikušajās reģionālajās vēlēšanās Korsikā uzvaru un divu trešdaļu vairākumu vietēja asamblejā guva nacionālistiski noskaņotie spēki. Atšķirībā no Katalonijas Spānijā Korsikas līderi vismaz pagaidām nepieprasa neatkarību. Atšķirībā no Katalonijas sala ir ekonomiski atkarīga no Francijas.
Tomēr pēc decembra vēlēšanām Korsika Parīzei pieprasa lielāku autonomiju, un šie jautājumi būs uzmanības centrā Makrona divu dienu vizītē Vidusjūras salā.
Starp prasībām ir lielāka teikšana fiskālajos jautājumos. Arī „rezidenta statusa” ieviešana, kuras mērķis nekustāmā īpašuma darījumos priekšroku dotu personām, kas uz salas dzīvojušas vismaz piecus gadus.
Tāpat tiek pieprasīta amnestija vai vismaz pārvietot uz Korsikas cietumiem ieslodzījumā esošos radikālās Korsikas Nacionālās atbrīvošanās frontes locekļus.
Uzsvars likts uz identitātes jautājumiem, kas arī var izrādīties problemātiskie, jo paģēr izmaiņas pamatlikumā. Salas līderi pieprasa Korsikas tautas atzīšanu Francijas konstitūcijā. Arī oficiālu statusu korsikāņu valodai, kas ir vairāk radniecīga itāļu, nevis franču valodai.
Francija ir centralizēta valsts, un valdībā šādas prasības, tostarp domu par amnestiju, uztver noraidoši. Makrons norādījis, ka nepiekritīs izmaiņām Francijas konstitūcijā.
Lai viņam pirms ierašanās nosūtītu vēstījumu par savu prasību nopietnību, aizvadītajā nedēļas nogalē Korsikas lielākajā pilsētā Ajačo ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai pieprasītu lielāku autonomiju. Demonstrācijas piedalījās aptuveni seši tūkstoši saskaņā ar vietējo varasiestāžu aplēsēm, bet gājiena rīkotāji apgalvoja, ka cilvēku skaits bija daudz lielāks – 25 tūkstoši.
Demonstrācijā piedalījās arī viens no nacionālistu līderiem, Korsikas asamblejas spīkers Žans Gijs Talamoni:
„Mēs esam stipri, balstoties uz leģitimitāti, ko mums devuši korsikāņi caur vēlēšanām, ko šodien mums dod korsikāņi, piedaloties šajā demonstrācijā. Korsikāņi skaidri pasaka, ko grib, lai Parīze to dzird. Un, ja Parīze ieklausīsies, tad domāju, ka mēs virzīsimies uz rāmām un konstruktīvām attiecībām starp Korsiku un Parīzi.”
Līdzīgs vēstījums bija viņa sabiedrotajam, Korsikas salas reģionālās padomes vadītajam Žilam Simeoni:
„Vēlētāji savu vārdu pateica jau decembrī. Diemžēl līdz šim viņi nav sadzirdēti. Tomēr ticu, ka šodien Francijas prezidents to ir sapratis vai jebkurā gadījumā sapratīs un izteiks valsts gribu sākt reālu dialogu, lai kopā ar mums rastu patiesu politisko risinājumu.”
Divu dienu vizītes laikā Makrons, kā gaidāms, izklāstīs savu redzējumu par Korsikas nākotni.
Pērn priekšvēlēšanu laikā, vēl būdams Francijas prezidenta amata kandidāts, Makrons lika saprast, ka varētu iet tālāk nekā viņa priekšgājēji Korsikas atšķirīgā rakstura atzīšanā:
„Es atbalstu daudzveidību Francijas republikā. Nevēlos sākt teorētiskas debates, bet Korsikas jautājumam pieiet pragmatiski. Es vēlos, lai Korsika ir sekmīga Francijas republikas sastāvā, ņemot vērā tās nošķirtību un īpatnības.”
Vizīte Korsikā Makronam var būt viens no līdz šim lielākajiem izaicinājumiem viņa prezidentūrā. Korsikas līderi viņu brīdinājuši, ka ir nepieciešams politiskais dialogs, pretējā gadījumā risks ir spriedzes pastiprināšanās un varbūt pat vardarbības atgriešanās.
