Komisārs: Lai izskaustu cilvēktirdzniecību, jāvēršas pret pieprasījumu cilvēku izmantošanai

Eiropas Savienībā jau devīto gadu atzīmē dienu cīņai ar cilvēktirdzniecību. Arī šogad tās ietvaros daudz tika diskutēts par to, kā izskaust šo arvien plaukstošo rūpalu, kas ik gadu sabojā tūkstošiem dzīvju. Eksperti norāda – pieejai ir jābūt kompleksai. Cilvēktirdzniecības novēršanu, palīdzību upuriem un vēršanos pret pārkāpējiem nedrīkst uzskatīt par atsevišķām jomām, jo tās cieši ietekmē viena otru.

Cilvēktirdzniecība ir viens no pasaulē ienesīgākajiem nelegālajiem biznesiem – izmantojot cilvēku bezspēcību, izmisumu un nezināšanu, cilvēku tirgotāji pelna miljardus. Piedāvājums plaukst, jo ir gana liels pieprasījums. Atzīmējot dienu cīņai ar cilvēktirdzniecību, Eiropas Komisija nākusi klajā ar trīs jauniem pētījumiem. Viens no tiem aplūko cilvēktirdzniecības riskam visvairāk pakļauto cilvēku grupas, secinot, ka par upuriem kļūst arvien jaunāki bērni. Citos pētījumos aplūkotas iniciatīvas cilvēktirdzniecības novēršanai un likumi, kas vēršas pret cilvēktirdzniecību nelegālas nodarbinātības nolūkos. Kā šai problēmai veltītā augsta līmeņa konferencē Luksemburgā uzsvēra par nozari atbildīgais eirokomisārs Dimitris Avramopuls, Eiropai bargi jāvēršas kā pret noziedznieku tīkliem, tā tiem, kas izmanto to pakalpojumus:

„Lai izskaustu cilvēktirdzniecību, esam apņēmības pilni vērsties pret pieprasījumu cilvēku izmantošanai.

Mums jāturpina sekot naudas plūsmai un likumpārkāpējiem, kurus baro šis ienesīgais zema riska rūpals. Mēs paātrināsim darbu pie noziedznieku tīklu atklāšanas un trāpīsim tiem sāpīgākajā vietā – viņu peļņā. Neaizmirsīsim, ka Eiropas Savienības likumi uzliek par pienākumu ikvienai dalībvalstij novērst cilvēktirdzniecību un samazināt pieprasījumu pēc cilvēku izmantošanas.”

Pirms četriem gadiem Eiropas Savienība pieņēma direktīvu par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, un cietušo aizsardzību. Rīcībām katrā no šīm jomām ir jābūt rūpīgi saskaņotām – kā norāda Lankasteras universitātes socioloģijas profesore Silvija Valbija, būtu kļūdaini domāt, ka, piemēram, palīdzība upuriem nav daļa no cilvēktirdzniecības novēršanas.

„Kur mēs rodam zināšanas par cilvēktirdzniecību? Vai mēs to visu zinātu, ja upuri būtu klusējuši? Nē. Mēs par to uzzinām, kad cilvēktirdzniecībā cietušie tiek iedrošināti runāt. Viņiem ir jārunā ar sabiedrību, lai tā vairāk sadzirdētu šo problēmu un kļūtu gudrāka. Viņiem jārunā ar politikas veidotājiem, lai viņi labāk saprastu, kā ar to cīnīties. Viņiem jākļūst par daļu no pārmaiņām sabiedrībā, lai cilvēktirdzniecību vairs nekad nepieļautu. Tādēļ atbalsts cilvēktirdzniecības upuriem nav šī procesa beigu punkts. Tas ir loks, kas ved pie pārmaiņām,” uzskata Valbija.

Laikā, kad cīņa ar cilvēktirdzniecību pacelta Eiropas Savienības augstākajā līmenī, par efektīviem risinājumiem cilvēktirdzniecības novēršanai diskutē arī Latvijā. Starptautiskā konferencē Saeimā  šonedēļ pieredzē dalījās eksperti no dažādām Eiropas valstīm, noslēdzot Eiropas Komisijas finansēto projektu „Drošības kompass”, kurā kopā strādāja Latvija, Igaunija un Lielbritānija. Tā ietvaros apmācīti speciālisti, tostarp karsto tālruņu operatori, un pētīta dažādu valstu prakse, stāsta resursu centra sievietēm „Marta” vadītāja Iluta Lāce:

„Mēs identificējām problēmas, ka ne vienmēr visām institūcijām un valstīm ir vienota izpratne par cilvēktirdzniecības fenomenu, neskatoties uz vienoto likumdošanas rāmi Eiropas Savienībā. Joprojām ir atšķirīgs redzējums par fiktīvām laulībām un seksuālās ekspluatācijas formu – prostitūciju. Joprojām dažās valstīs ir jautājums, vai tas ir cieņpilns darbs vai vardarbība.”

Eiropas Komisija nākamā gada martā nāks klajā ar pirmo progresa ziņojumu par cilvēktirdzniecības novēršanu, kā arī izvērtēs dalībvalstu pieņemtos mērus cīņai ar šo problēmu.

 

Saistītie raksti
1 komentārs
Yopo yopo huma buble
Prostitūcija nav ne vardarbība, ne darbs, tas ir aicinājums, ja cilvēks to izvēlas no brīvas gribas. Ir jāaizstāv tiesības prostituēt, bet bargi jāvēršas pret sutenerismu. Tieši tāpat jāvēršas pret cilvēktirzdniecības, ekspluatācijas un paverdzināšanas formu, kad darba devējs nesamaksā par darbu. Latvijas Republika ārkārtīgi atbalsta šo cilvēktirzdniecības formu, jo par šādu paverdzināšanu un cilvēka izmantošanu vēl nav paredzēta kriminālatbildība.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti