Ēģiptes aviokompānijas “EgyptAir” pasažieru lidmašīnai bija jāveic lidojums no Aleksandrijas uz galvaspilsētu Kairu, taču neilgi pēc pacelšanās lidmašīna mainīja kursu un devās Kipras virzienā.
Sākotnējā informācija liecina, ka vīrietis esot paziņojis lidmašīnas apkalpei, ka viņam ir sprāgstvielu josta un pieprasījis, lai lidmašīna dotos uz Turcijas pilsētu Stambulu. Taču, tā kā lidmašīnai nav bijis pietiekami daudz degvielas, tā nosēdusies Kipras Larnakas lidostā. Lidmašīnas nolaupīšanas brīdī tajā atradies 81 pasažieris un septiņi apkalpes locekļi.
Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā nav ziņu, ka nolaupītājā Ēģiptes lidmašīnā būtu atradušies Latvijas valstspiederīgie.
Pēc nolaišanās Larnakā nolaupītājs pirmkārt ļāvis lidmašīnu pamest sievietēm un bērniem, bet vēlāk arī pārējiem pasažieriem.
Televīzijas sabiedrība “Al Arabiya” vēstīja, ka nolaupītājs ir identificēts kā Ibrahims Samaha, kurš esot pieprasījis Kiprā politisko patvērumu. Nedaudz vēlāk Aleksandrijas Universitāte informējusi, ka lidmašīnas nolaupītājs esot medicīnas fakultātes veterinārijas profesors.
Savukārt raidsabiedrība BBC vēsta, ka profesors lūdzis nodot sievai aploksni ar vēstuli arābu valodā. Izskanējusi arī informācija, ka nolaupītāja bijusī sieva dzīvojot Kiprā un jau devusies uz lidostu.
Nolaupītajā lidaparātā iegājuši arī sarunu vedēji. Vēlāk pēcpusdienā Kipras varasiestādes tviterī paziņojušas, ka lidmašīnas nolaupītājs ticis arestēts.
Kipras prezidents Nikoss Anastasiadis paziņojis, ka lidmašīnas sagrābējs nav saistīts ar teroristiem. Šāds paziņojums daudziem ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā Ēģiptes Sinaja pussalā avarēja Krievijas kompānijas „Metrojet” lidmašīna, kas bija ceļā no kūrortpilsētas Šarm eš Šeihas.
Toreiz dzīvību zaudēja 224 lidmašīnā esošie cilvēki, un izmeklētāji pieļauj, ka lidmašīna avarējusi pēc teroristu ievietotas bumbas sprādziena. Pēc šī incidenta asai kritikai tika pakļauta Ēģiptes lidostu drošības sistēma, ekspertiem noskaidrojot, ka spridzekli ievietot lidaparātā, iespējams, ir palīdzējuši lidostas darbinieki.
Ja arī šīsdienas incidentā tiks apstiprināta sprāgstvielu klātbūtne lidaparātā, jautājumi par to, kā šādas sprāgstvielas varēja nonākt lidmašīnā, noteikti atjaunosies. Pēc oktobrī notikušās aviokatastrofas ne mazumu kritikas saņēma arī vairāku ārvalstu specdienestu darbība, jo atsevišķas valstis par plānoto uzbrukumu varētu būt zinājušas, taču ar šo informāciju nebija pienācīgi dalījušās.
Pēc oktobrī notikušā incidenta pilnībā tika pārtraukta aviosatiksme starp Krieviju un Ēģipti, nodarot lielus zaudējumus tūrisma kompānijām abās valstīs. Situācijai uzlabojoties, Krievijas tūroperatori arvien biežāk sāka izteikt vēlmi atjaunot sadarbību ar Ēģipti, taču šīsdienas incidents šos nodomus atkal varētu ievērojami aizkavēt.
