Ķīnas valsts oficiālie mediji šonedēļ citēja civilkodeksa projektu, kurā vairs nav pieminētas atsauces uz „ģimenes plānošanu”. Par civilkodeksa projektu diskutē Ķīnas Nacionālajā Tautas kongresā, un paredzams, ka to apstiprinās līdz 2020.gadam. Tiesa, Ķīnas oficiālajos medijos nav norāžu, vai jaunā politika paaugstinātu atļauto bērnu skaitu ģimenē vai limitu atceltu pavisam.
Ķīnā valdošā Komunistiskā partija pagājušā gadsimta 70.gadu beigās sāka ieviest „viena bērnu politiku”. Saskaņā ar to, ķīniešu sievietēm drīkstēja būt tikai viens bērns, lai apturētu straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas bija radījis problēmas ar tāda resursa kā pārtikas trūkumu. Politika uzspiesta ne tikai ar naudassodiem pārkāpējiem, bet arī piespiedu abortiem un sterilizāciju.
Tomēr Ķīnas vairāk nekā miljardu cilvēku lielajai sabiedrībai nosirmojot, bažījoties par demogrāfisko bedri un sociālajām problēmām nākotnē, darbaspēka samazināšanos un tā ietekmi uz ekonomiku, 2016.gadā centrālā valdība limitu palielināja līdz diviem bērniem.
Latvijas Ārpolitikas institūta asociētā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Konfūcija centra vadītāja Una Bērziņa-Čerenkova norāda, ka politikas mīkstināšanas svarīgākais iemesls ir sabiedrības novecošanās:
„Kad šī paaudze, kas šobrīd vēl ir darbaspējīga, būs pensijas vecumā, principā nebūs, kam viņus uzturēt.
Ja ģimenē ir viens bērns, tas nozīmē, ka tas ir bērns, uz kura pleciem ir sešu pensionāru uzturēšana – tie ir viņa vecāki un viņa vecāku vecāki. Tāpēc Ķīna pamazām nonāk pie tā, ka šī politika ir jāmaina.”
Bērziņa-Čerenkova norāda, ka mainījusies arī Ķīnas sabiedrības, īpaši vidusšķiras, attieksme:
,„Tradicionāli Ķīnas sabiedrībā bērns tika uzskatīts par faktiski pensijas garantu.
Proti, jo man vairāk ir bērnu, jo es būšu pārtikušāks vecumdienās – mums šī loģika arī nav sveša, galu galā 19.gadsimtā arī mēs tā bijām domājuši. Šobrīd līdz ar sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanu un līdz ar mazliet citu domas veidu sabiedrība tā vairs nedomā. Sabiedrība raugās uz bērnu kā uz luksus preci, kurš nevis uzturēs mani vecumdienās, bet kurš man būs jāuztur.”
Kopš 2016.gadā atļāva divus bērnus ģimenē, ķīnieši nav steigušies ar lielāku ģimeņu veidošanu, un dzimstība nav pieaugusi tik daudz, kā cerējusi valdība. Pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, tā pat mazliet samazinājās. Domājams, tas liek valdībai domāt par politikas turpmāku mīkstināšanu.
Bērziņa-Čerenkova tam min vēl vienu iemeslu:
„Ķīniešus nevar līdz galam saskaitīt. Kad šī politika tika ieviesta, radās nereģistrēto cilvēku fenomens.
Cilvēki jau tā kūtri vēlējās reģistrēties, jo dokumentu saņemšana nozīmē papildu nodokļus, tā nozīmē, ka tevi var iesaukt, ja pēkšņi rodas kāds konflikts – vienvārdsakot, labāk ir palikt neredzamam. Situācijā, kad tevi soda par to, ka tev ir pārāk daudz bērnu, bērni vienkārši netiek reģistrēti. Tāpēc mēs īsti nezinām, cik īsti Ķīnā ir cilvēku. Un to īsti nezin arī pati Ķīnas centrālā valdība. Iespējams, šī likuma pieņemšana nozīmē arī vienkārši veidu, kā saprast un likt cilvēkiem reģistrēties, lai varētu risināt savas sociālās problēmas un statistiski saprast, cik tad mums ir iedzīvotāju.”
Jaunumi par gaidāmajām izmaiņām izraisīja diskusijas Ķīnas sociālajos medijos. Komentāros gan dominē viedoklis, ka situācija krasi nemainīsies, norāda Bērziņa-Čerenkova. Tomēr sociālajās platformās var atrast arī neviennozīmīgus viedokļus
„Daudzas sieviešu tiesību aktīvistes uzskata, ka, citēju - „Ja nebūtu bijis šī likuma par vienu bērnu, Ķīnas sievietes nekad nebūtu izlauzušās no patriarhālisma jūga, un viņām nekad nebūtu bijis iespējas Ķīnas sabiedrībā sasniegt vienlīdz augstu statusu ar vīriešiem.” Tas ir interesants skatījums uz to, ka tas, ka sievietēm tika aizliegts dzemdēt vairāk kā vienu bērnu, tām deva iespēju iegūt statusu Ķīnas sabiedrībā,” skaidro Bērziņa-Čerenkova.
Spekulācijas par iespējamām izmaiņām jau iepriekš augustā uzkurināja valdības izdotā pastmarka par godu nākamajam - Cūkas gadam. Šajā pastmarkā attēloti cūku tēvs un māte jau ar trim sivēniem, šķiet, aicinot uz lielākām ģimenēm.
