Pusdiena

Pusdiena 19.07.2016

Pusdiena

Piedāvās divus dzelzceļa elektrifikācijas variantus – virzienā uz Rīgu un Ventspili

Kijevas centrā nogalināts žurnālists Pāvels Šeremets

Kijevas centrā nogalināts žurnālists Pāvels Šeremets

Trešdienas, 20.jūlija rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā mašīnas sprādzienā dzīvību zaudējis viens no pasaulē pazīstamākajiem baltkrievu žurnālistiem, Kremļa kritiķis, 44 gadus vecais Pāvels Šeremets, raksta unian.net un "Ukrainskaja Pravda"

Sākotnējā informācija liecina, ka eksplodējis zem autovadītāja sēdekļa novietots spridzeklis. Ukrainas amatpersonas notikušo jau nosaukušas par slepkavību, pieprasot rūpīgas izmeklēšanas veikšanu pēc iespējas īsākā laikā.

Automašīna, kurā  bija izbraucis Šeremets, eksplodēja pašā Kijevas centrā – Ivana Franko un Bogdana Hmeļņicka ielu krustojumā neilgi pirms astoņiem no rīta. Sprādziens nogranda, kad Šeremets ceļā no mājām uz darbu bija nobraucis dažus simtus metru.

Kā pastāstījuši notikušā aculiecinieki, pēc sprādziena automašīna ir aizdegusies, taču apkārtējiem ir izdevies tās vadītāju izcelt no automašīnas. Lai arī ievainots, Pāvels Šeremets vēl esot bijis dzīvs un ir miris ātrās palīdzības automašīnā.

Kā paziņojuši Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji, sākotnējā informācija liecina, ka eksplodējis ir paštaisīts spridzeklis, kura jauda pielīdzināma 400 līdz 600 gramiem trotila. Pagaidām gan nav noskaidrots, vai spridzeklis iedarbināts no attāluma, vai arī nostrādājis laika mehānisms.

Ministrijas pārstāvis Artjoms Ševčenko paziņojis, ka tiks izmeklēti visi iespējamie nozieguma motīvi. „Izmeklēšana pārbaudīs visas šī ciniskā nozieguma versijas. Pašlaik mēs domājam, ka tas bija spridzeklis – paštaisīts vai nē, mēs to pagaidām nevaram pateikt. Ļausim to noskaidrot ekspertiem. Jebkurā gadījumā, sprādziens noticis ļoti tuvu bojā gājušajam. Notikuma vietā turpina strādāt eksperti un mēs informēsim par jaunumiem,” norāda Ševčenko.

Sašutumu par pastrādāto noziegumu izteicis arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, uzdodos tiesībsargājošajām iestādēm nekavējoties uzsākt notikušā izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos. Porošenko paziņojis, ka ir šokēts, jo Šeremetu ir pazinis personīgi.

Savukārt Kijevas pilsētas prokurors Romāns Govda paziņojis, ka žurnālista Šeremeta bojāeja tiks izmeklēta kā apzināta slepkavība, kas paveikta, radot briesmas daudziem cilvēkiem. Govda paziņojis, ka pats personiski kontrolēs izmeklēšanas gaitu.

Automašīna, kurā brauca Šeremets, piederējusi viņa civilsievai –„Ukrainskaja Pravda” vadītājai un līdzdibinātajai Aļonai Pritulai. Tieši tāpēc atsevišķi izdevumi norāda, ka nav zināms, vai uzbrukums ir bijis vērsts tieši pret Šeremetu vai pret Pritulu. Tāpat kļuvis zināms, ka vēl pirms dažām dienām abi žurnālisti esot ziņojuši par to, ka tiek izsekoti.

Ukrainas varas iestādes izskata trīs motīvus - Šeremeta profesionālo darbību, saspīlētas attiecības vai Krievijas specdienestu iesaisti. Vienlaikus uzdots nodrošināt apsardzi Aļonai Pritulai.

Ņemcova draugs un Lukašenko ienaidnieks

Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova draugs un Aleksandra Lukašenko personīgas ienaidnieks, tā par Šeremetu atceras kolēģi.

“Viņš nebija radikālis. Viņš mēģināja būvēt tiltus un varas pārstāvjiem skaidrot, kāpēc tiem nav taisnība. Liberālajos lokos viņu bieži noturēja par kolaboracionistu. Taču patiesībā viņš nekad nemeklēja kompromisu ar sirdsapziņu. Viņš elpoja, kamēr varēja elpot,” atceras žurnālists Staņislavs Kučers.

Kā norādījis Ukrainas politikas apskatnieks un pilsonisko tiesību aizstāvis Maksims Eristavi, Šeremeta slepkavības atklāšana ir īpaši svarīga, jo pirms nepilniem 16 gadiem tika nogalināts vēl viens „Ukrainskaja pravda” dibinātājs Georgijs Gongadze. Viņa slepkavība tā arī līdz galam joprojām nav atrisināta, tāpēc Šeremeta lieta var izrādīties nopietns pārbaudījums Ukrainas tiesu sistēmai.

Latvijas žurnālists Aleksejs Grigorjevs, kurš pēdējos gados vairākkārt bijis Ukrainā, atgādina, ka Šeremets savā dzīvē bija sanaidojies gan ar Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko, gan ar Krievijas varas iestādēm. Taču viņš ir bijis kritisks arī pret Ukrainas politiku. Savukārt TV3 žurnālists Jānis Krēvics, kurš arī ticies ar Šeremetu, atminas, ka viņš savulaik lepojies ar to, ka viņa sirdsapziņa, atšķirībā no Krievijā strādājošajiem žurnālistiem, ir tīra. Proti, viņam nav jāmelo katru dienu. Krēvics atgādina, ka savulaik bezvēsts pazudis arī Šeremeta operators.

Kā medijiem paziņojusi Šeremeta māte, žurnālists zemes klēpī tiks guldīts dzimtenē – Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Šeremets piedzimis Minskā 1971. gadā, līdz 1992. gadam strādāja banku nozarē, tad – Baltkrievijas televīzijā. Pēc tam pārcēlās uz Krieviju, kur ilgu laiku nostrādāja sabiedriskās televīzijas kanālā ORT un citos medijos.

1997. gadā Baltkrievijas likumsargi aizturēja Šeremetu, kad viņš filmēja reportāžu par situāciju uz Baltkrievijas-Lietuvas robežas. Žurnālists tika apsūdzēts robežas pārkāpšanā, nelikumīgā žurnālistiskā darbībā un sadarbībā ar ārvalstu specdienestiem. Par to viņam tika piespriesti divi gadi nosacīti.

Strādājot Maskavā, Šeremets nodibināja Baltkrievijas opozīcijas preses izdevumu “Baltkrievijas partizāns”, kurā kritizēja Baltkrievijas varas iestādes, bet jau dažus gadus vēlāk zaudēja Baltkrievijas pilsonību.

Pēc Krimas aneksijas un kara Austrumukrainā Šeremets pameta Maskavu un pārcēlās uz Kijevu. 2014. gadā sāka sadarboties ar izdevumu "Ukrainska pravda" un kļuva par šī izdevuma izpilddirektoru, bija vadītājs radio “Vesti”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt