Situācijas Donbasā saasinājusies
Pagājušajā nedēļā pie Ukrainas prezidenta rezidences sapulcējās labēji un nacionālistiski noskaņotas grupas, pieprasot prezidenta Volodimira Zelenska atkāpšanos. Tas saistīts ar ugunspārtraukšanas režīmu Donbasā. Lai gan ziņots par daudziem pārkāpumiem, Zelenska administrācija pamieru raksturoja kā sekmīgu, norādot, ka vairākas nedēļas Ukrainas armijā netika zaudēta neviena dzīvība.
Tomēr, sākoties septembrim, prokremliskie kaujinieki piedraudēja apšaudīt Ukrainas pozīcijas pie nelielā ciemata Šumi, kas atrodas tieši blakus kontaktlīnijai. Viņi apgalvoja, ka Ukrainas armija, pretēji pamiera nosacījumiem, tur rokot jaunas tranšejas. Kijeva to noliedza.
Tomēr, lai nepieļautu atklātu kauju atsākšanos, pamatojot ar mērķi saglabāt pamieru, trīspusējā kontaktgrupā Kijeva piekrita kopīgai patruļai. Tādējādi Šumu ciemā, kas atrodas Ukrainas kontrolē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājus pavadītu ne tikai Ukrainas, bet arī Krievijas – prokremlisko kaujinieku – pārstāvji.
Kopīga patruļa ar ienaidnieku Ukrainas kontrolētā teritorijā arī izraisīja protestus, kuros pieprasīja Zelenska impīčmentu, viņu apsūdzot par nespēju aizsargāt Ukrainas suverenitāti.
"Ir pārkāpta vēl viena sarkanā līnija. Ukrainas pārstāvji Minskas miera sarunu grupā strādā ienaidnieka pusē, bet sauc sevi par Ukrainas pārstāvjiem,” vērtēja aktīvists Tarass Petrušaks.
Šī patruļa galu galā nenotika, abām pusēm apsūdzot vienai otru par tās izgāšanos. Zelenskis lēmumu aizstāvējis. Šonedēļ vizītes laikā Austrijā
Zelenskis atzina, ka situācijas Donbasā pēdējā laikā saasinājusies, taču uzsvēra, ka jūlijā panākto pamieru uzskata par ļoti svarīgu.
“Sešas nedēļas pēc kārtas mūsu pusē netika zaudēta neviena dzīvība. Nebija ne ievainojumu kaujās, ne letālu gadījumu. Un tas ir svarīgi,” sacīja Ukrainas prezidents.
Kijevai bažas par Baltkrieviju
Tomēr Kijevai tagad jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem – tā bažīgi skatās uz notiekošo kaimiņvalstī Baltkrievijā.
Kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu un izvērsa bruņotu konfliktu Ukrainas austrumos, tieši Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko kļuva par vidutāju, piedāvājot Minsku kā neitrālu sarunu vietu centienos noregulēt konfliktu. Līdz ar to joprojām runājam par Minskas vienošanos, par Minskas miera procesu.
Lukašenko vadītajai Baltkrievijai izveidojās labas un stabilas attiecības ar Ukrainu. Bet, lai arī kā viss izvērtīsies Baltkrievijā, Ukrainai situācija, visticamāk, kļūs sliktāka, nekā līdz šim – tā “Pasaules panorāmai” pauda pazīstamais britu drošības eksperts Eirāzijas jautājumos Džeimss Šers.
“Ja Lukašenko vēl kādu [laiku] noturēsies, un domāju, tā arī būs, viņš būs daudz vājāks. Krievija varēs attīstīt savus militāros mērķus Baltkrievijā. Tas Ukrainai būtu ļoti slikti un radītu pilnīgi jaunus drošības jautājumus par draudiem no ziemeļiem, par ko viņiem līdz šim nav vajadzējis uztraukties,” norādīja Šers.
Ja Lukašenko kritīs, par labvēlīgiem Ukrainai Krimas un Donbasa jautājumā grūti saukt arī daļu viņa redzamāko oponentu.
“Viņiem ir ļoti pozitīvs viedoklis par Krieviju. Vismaz divi – Valērijs Cepkalo un Sergejs Tihanovskis – pilnībā iekļaujas Krievijas virzītajā paradigmā par Ukrainu, ka Donbasā notiek pilsoņu karš, ka Ukraina ir vāja valsts, ka Krimas aneksija bija ļoti populāra,” pastāstīja pētnieks.
Tagad Minskas un Kijevas attiecības saasinājušās. Ukrainas parlaments šonedēļ pieņēma rezolūciju, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nosodot kā negodīgas un atbalstot sankcijas Eiropas Savienības sankcijas pret Minsku.
