Kijeva norāda, ka Minskas protokolā skaidri rakstīts, ka runa ir tikai par atsevišķiem rajoniem, kurus kontrolē kaujinieki, - aptuveni trešo daļu apgabalu teritorijas. Separātisti iebilst un pieprasta, lai viņiem atdod visu Doņeckas un Luhanskas apgabalu.
Pirms dažām dienām Minskā panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos turpinās, kaut tā ir trausla un joprojām tiek ziņots par atsevišķām sadursmēm. Kijevā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš piektdienas, kad sākās pamiers, dzīvību zaudējuši četri karavīri un vēl 29 ievainoti.
Tostarp Krievija otrdien aktualizēja jautājumu par prokremlisko separātistu kontrolē esošo teritoriju turpmāko statusu. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja par Kremļa cerību, ka sarunas par to sāksies drīz, vienlaikus mudinot Kijevu īstenot konstitucionālās reformas.
Par „likumu par īpašo statusu” ir rakstīs 12 punktu Minskas protokolā. Līguma pirmie divi punkti paredz „divpusēju uguns pārtraukšanu” (kaut Kijeva un rietumi par tiešu iesaistīšanos konfliktā apsūdz arī Maskavu) un pamiera novērošanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vadībā.
Bet trešajā punktā runātas par varas decentralizāciju, tajā skaitā pieņemot likumu „par vietējās pašpārvaldes pagaidu kārtību atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos”.
Maskavas atbalstītie separātisti un Ukrainas valdība tagad sākuši lauz šķēpus par šī punkta interpretāciju.
Kijeva paziņojusi, ka īpašu statusu Ukrainas sastāvā iegūst tikai tie abu austrumu apgabalu rajoni, kurus nekontrolē Ukrainas valdība. Par to pirmdien paziņoja Ukrainas prezidenta Petro Porošenko padomnieks Jurijs Lucenko.
Tas nozīmē, ka prokremliskie separātisti uz īpašu statusu var pretendēt attiecībā tikai uz apmēram trešo daļu Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijas. Lucenko atsaucās uz Minskas protokolu, norādot, ka tur skaidri rakstīts - „nav runa par abu apgabalu īpašu statusu, [..] bet tikai [to rajonu], kurus nekontrolē Ukrainas varas iestādes abos apgabalos”.
Separātisti savukārt pretendē uz visu Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritoriju. Par to otrdien paziņoja pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas „premjerministrs” Aleksandrs Zaharčenko, noraidot Lucenko teikto par trešdaļu teritorijas.
Krievijas valdībai piederošajai ziņu aģentūrai „RIA Novosti” viņš pauda viedokli, ka „Doņeckas tautas republika ir viss Doņeckas apgabals, bet Luhanskas tautas republika - viss Luhanskas apgabals”.
Zaharčenko arī apsūdzēja Ukrainas valdības spēkus par provokācijām un apšaudēm.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome otrdien savukārt paziņoja, ka separātistu kaujinieki apšauda Ukrainas bruņotos spēkus pie Debaļceves pilsētas, kas atrodas uz abu apgabalu robežas, pusceļā starp Luhansku un Doņecku.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem.
Karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupolas apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Kijeva pārmet Krievijai separātistu tehnisko un finansiālo atbalstu un ziņo, ka Donbasā darbojas vismaz četras krievu armijas taktiskās grupas – kopumā vismaz 1600 cilvēki.
