“Orda.kz” norāda, ka kopš nemieru sākuma Kazahstānas oficiālie mediji izvairās pieminēt Nazarbajevu. Zīmīgi ir arī tas, ka oficiālos paziņojumos Kazahstānas galvaspilsēta vairs netiek saukta par Nursultanu. Šāds nosaukums galvaspilsētai tika piešķirts 2019. gadā, kad Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta posteņa.
Sabijis pie varas gandrīz trīs desmitgades, Nazarbajevs joprojām bija saglabājis plašu politisko ietekmi, arī pašreizējais prezidents Kasims Žomarts Tokajevs ir paša Nazarbajeva izvēlētais pēctecis.
В последний раз Нурсултан Назарбаев появлялся на публике 27 декабря 2021 года в Санкт-Петербургеhttps://t.co/kOiVeN1zjo
— RTVI (@RTVi) January 7, 2022
Nazarbajevu īpašumi Anglijā
“Orda.kz” vēsta, ka Nazarbajevs ar trim meitām un viņu ģimenēm esot pametis valsti. Kazahstānā palicis tikai Nazarbajeva brālis Bolats.
Iespējams, ka Nazarbajeva ģimenes locekļi patversies savos vairākus simtus miljonu mārciņu vērtajos nekustamajos īpašumos Anglijā.
Domnīca „Chatham House” nesen publicēja ziņojumu, kurā uzskaitīti vairāki Londonā un tās apkaimē esoši ekskluzīvi nekustamie īpašumi, kas pieder Nazarbajevu klanam.
How does the crisis in Kazakhstan impact the UK?
— Chatham House (@ChathamHouse) January 7, 2022
Our report annex highlights the known purchases by Nursultan Nazarbayev's family and other 🇰🇿 oligarchs of multi million pound properties in:
▪️Knightsbridge
▪️Regents Park
▪️Marylebone
Read in full:https://t.co/kAXxPCwqes
Kazahstānas lielāko pilsētu ielās piektdien bija redzama bruņutehnika, jo valstī ir izsludināta pretterorisma operācija, kuras mērķis ir apspiest jau vairākas dienas ilgušos iedzīvotāju protestus un masu nekārtības. Spēka struktūras īsteno cilvēku aizturēšanu un vajāšanu. Valsts prezidents Tokajevs devis pavēli armijai un drošībniekiem bez brīdinājuma šaut uz protestu dalībniekiem.
Valstī bloķēts internets, iztukšoti veikalu plaukti
Kazahstānā sesto dienu turpinās iedzīvotāju protesti pret autoritāro valdību un augstajām gāzes cenām. Daudzviet notikušas sadursmes, kurās ir upuri.
Iekšlietu ministrija informējusi, ka līdz šim dzīvību zaudējuši vismaz 26 protestu dalībnieki, bet vēl 26 ir ievainoti. Aizturēti gandrīz 4000 protestu dalībnieki.
Visā Kazahstānā ir izsludināta pretterorisma operācija, tāpēc lielāko pilsētu ielās ir redzams liels skaits bruņotu karavīru un policistu, kā arī bruņutransportieri.
Tā kā daudzviet valstī jau vairākas dienas ir bloķēts internets, tad iedzīvotājiem ir grūti sazināties ar radiem un draugiem, viņi arī nevar norēķināties elektroniski vai veikt pārskaitījumus internetbankā.
Veikalos un tirdzniecības vietās izveidojās garas pircēju rindas, daudzviet ir izpirkts vairums pirmās nepieciešamības preču.
Kopš ceturtdienas Kazahstānā atrodas Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) „miera uzturētāji” no Krievijas un Baltkrievijas.
Savas valsts karavīru nosūtīšanu uz Kazahstānu piektdien atbalstīja arī Tadžikistānas un Kirgizstānas parlamenta locekļi. Drīzumā Kazahstānā ieradīsies arī Armēnijas karavīri.
Pozitīvas pārmaiņas Kazahstānā nav Krievijas interesēs
Krievijas Aizsardzības ministra paziņojusi, ka KDLO „miera uzturētāju” uzdevumos ietilpst tikai svarīgu objektu aizsargāšana, viņi nepiedalīšoties Kazahstānas tiesībsargājošo iestāžu operatīvajās un kaujas aktivitātēs.
Kazahstānas opozīcijas politiķis un bijušais politieslodzītais Vladimirs Kozlovs uzskata, ka pēc Krievijas karaspēka ievešanas valstī nav iespējamas nekādas būtiskas politiskas pārmaiņas, ko pieprasa protestētāji.
"Ja Putins ir ievedis karaspēku, tad sagaidāms, ka viņš šeit mēģinās izveidot tādu politisko sistēmu, kāda viņu apmierina. Par modeli var ņemt Krievijas politisko sistēmu, kas neko labu nesola. Putins nereformēs Kazahstānas politisko sistēmu,” norāda Kozlovs.
“Putina mērķis šeit acīmredzot ir tāds pats kā Ukrainā. Viņš sevi uzskata par krievu zemju jeb, pareizāk sakot, bijušo padomju zemju apvienotāju. Tāpēc Kazahstāna ar savu 7000 kilometru garo robežu ar Krieviju ir tas auglis, ko Putins jau redz savā groziņā,” Kozlovs sacīja intervijā raidsabiedrībai “Amerikas balss”.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt “veco vīru”.
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO “miera misijas” aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
