Lai arī pēdējo dienu laikā situācija vairākās Kazahstānas pilsētās ir stabilizējusies, arī šorīt valsts lielākajā pilsētā Almati ir dzirdamas apšaudes. Kā paziņojušas varas iestādes, kopš bruņoto sadursmju sākšanās policija ir aizturējusi vairāk nekā 4400 cilvēku. Kā šodien ziņo aģentūra "TASS", atsaucoties uz policijas pārstāvju teikto,
daži no aizturētajiem apgalvo, ka par marodierismu un uzbrukumiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem viņiem esot maksāta nauda un doti enerģijas dzērieni, no kuriem zudusi kontrole pār savām darbībām.
Kurš šādas darbības veicis, netiek paskaidrots.
Šodien ir kļuvis zināms, ka pēc protestu izcelšanās savu amatu ir zaudējis un ir ticis aizturēts bijušais Nacionālās Drošības komitejas vadītājs Karims Masimovs. Viņš tiek apsūdzēts valsts nodevībā. Masimovs ir tuvs bijušā prezidenta Nursultana Nazarbajeva līdzgaitnieks. Masimova vietnieks bija arī Nazarbajeva radinieks Samats Abišs, kuram varētu būt saistība ar dažādiem bruņotiem grupējumiem. Kazahstānas televīzijā bijušais Nursultana Nazarbajeva padomnieks Ermuhamets Jertisbajevs norāda, ka nodevība valsts augstākajos slāņos ir nepiedodama: "Prezidents vēl pirms vairākām dienām runāja par sazvērestību un sazvērniekiem.
Šāda valsts apvērsuma mēģinājuma apmēri ir tik lieli un pārsteidzoši, to organizācija ir bijusi tik jaudīga, ka bez nodevējiem varas augstākajos līmeņos, īpaši tiesībsargājošās iestādēs, to īstenot nebija iespējams.
Nacionālā nodevība izpaužas tajā, ka jau vairāku gadu garumā, izrādās, ir pastāvējušas kaujinieku treniņnometnes. Tas nozīmē, ka nacionālās drošības komiteja, kas reizi pa reizei neitralizēja šādas grupas, patiesībā ir klusējusi par kalnos pastāvošajām treniņnometnēm. Tas ir briesmīgs valstiska līmeņa noziegums."
Joprojām daudz jautājumu ir par paša Kazahstānas ilggadējā prezidenta Nursultana Nazarbajeva atrašanās vietu.
Iepriekš izskanējušas ziņas, ka viņa ģimenes locekļi varētu būt valsti pametuši. Šodien Nazarbajeva preses pārstāvis paziņojis, ka bijušais prezidents joprojām atrodas galvaspilsētā Nursultanā,
aicinot visu tautu apvienoties ap pašreizējo valsts vadītāju Kasimu Žomartu Tokajevu.
Tikmēr Kazahstānā joprojām turpina ierasties Kolektīvās drošības līguma organizācijas miera uzturētāji, bet, piemēram, Krievijas vēstniecība paziņojusi, ka ar transporta lidmašīnām no Almati paredzēts evakuēt Krievijas pilsoņus.
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs 10. janvārī ir izsludinājis valstī sēras. Kopumā Kazahstānā joprojām ir ierobežota piekļuve internetam un varas iestādes to skaidro ar nepieciešamību ierobežot teroristu grupējumu spējas koordinēt savas darbības.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt “veco vīru”.
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO “miera misijas” aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
