Ārvalstu mediji vēsta, ka Almati svētdien darbu atsāka daļa veikalu un citi uzņēmumi, bet šonakt uz ielām ir mierīgi, un klusumu brīžiem pārtrauc vienīgi sirēnu troksnis.
Arī uz ceļiem izveidotajos kontrolpunktos nav bijuši nopietni konflikti starp karavīriem un autobraucējiem.
Almati pirmdien pēc piecu dienu pārtraukuma atjaunota interneta darbība, ziņo aģentūras AFP reportieris Kazahstānas lielākajā pilsētā, kuru valstī notikušie nemieri skāra vissmagāk.
Pieejamas gan vietējās, gan ārvalstu tīmekļa vietnes, un cilvēki beidzot var izmantot elektroniskos norēķinus. Pagājušajā nedēļā daudziem bija problēmas iegādāties pārtiku un citas nepieciešamās preces, jo nevarēja norēķināties ar maksājumu kartēm un nedarbojās bankomāti, vēstīja LETA.
Ir grūtības pārvietoties un pie degvielas uzpildes stacijām vakar veidojās rindas.
Tikmēr oficiālās varas iestādes ziņo, ka protestos un masu nekārtībās ievainojumus guvuši vairāk nekā 2200 cilvēki. Aizturēti apmēram 5800 cilvēki, tai skaitā ārvalstnieki. Tāpat sāktas 125 atsevišķas izmeklēšanas.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
