Nacionālās dienas svinības Katalonijā un īpaši Barselonā solās būt plašas. Šajā dienā, ko kataloņi sauc „Diada”, piemin 1714.gada 11.septembri, kad burboņu karaspēks karā par Spānijas mantojumu pie Barselonas sakāva kataloņu armiju. Kā allaž, politiķi noliks ziedus Katalonijas varoņu piemiņas vietās, būs demonstrācijas, koncerti un kopīgas ielu maltītes, kurās milzu pannās gatavos tradicionālo paelju.
Jau ilgstoši Katalonija vēlas atdalīties no Spānijas, taču pēdējos gados šie centieni uzliesmojuši ar jaunu spēku. Vēl pirms diviem gadiem, iedvesmojoties no Baltijas, katalāņi Neatkarības dienas laikā izveidoja dzīvo 400 kilometru garu cilvēku ķēdi un atskaņoja neatkarības himnu, kuras melodija ir Mārtiņa Brauna sacerētā „Saule. Pērkons. Daugava.”.
Aizvadītajā novembrī katalāņi sarīkoja arī neoficiālu un simbolisku referendumu par atdalīšanos Spānijas, ko Madride nevēlējās pieļaut. Vairāk nekā 80% dalībnieku atbalstīja neatkarību. Balsot bija devusies aptuveni puse no visiem vēlēttiesīgajiem Katalonijas iedzīvotājiem.
Arī 27.septembrī gaidāmās vēlēšanas, kurās katalāņi izraudzīsies jaunu vietējo varu, jau tagad tiek uzskatītas par kārtējo referendumu, kurā būs nosakāma tautas vēlme par atdalīšanos no Spānijas vai palikšanu tās sastāvā.
Aptaujas liecina, ka partijas, kas atbalsta neatkarību un vēlēšanās startēs ar vienotu sarakstu, varētu izcīnīt reģionālajā parlamentā absolūto vairākumu.
Katalonijas pašreizējais premjerministrs Artūrs Mass pavēstījis – gadījumā, ja neatkarības atbalstītājiem būs vairākums, parlaments lems par Katalonijas neatkarības pasludināšanu.
Šīs būs pirmstermiņa vēlēšanas, ko Katalonijas vara rīko, lai pierādītu sabiedrības neatkarības noskaņojumu, kuru Spānijas iebilžu dēļ nekādi neizdodas atainot oficiālā referendumā. Katalonijas vara trīs gadus ilgi centusies pārliecināt Spānijas varu atļaut sarīkot referendumu, taču Madride pretojas, sakot, ka tas būtu pret konstitūciju un tādā gadījumā balsošanā būtu jāiesaista visa valsts un visi reģioni.
Saskaņā ar aptaujām, referendumu vēlas ne tikai politiķi, bet arī vairums sabiedrības, taču vienotības un neatkarības atbalstītāju skaits patlaban ir teju vienāds.
Katalonija ir bagāts reģions, te mīt 7,5 miljoni iedzīvotāju, un tas ir viens no būtiskākajiem visas Spānijas ekonomikas balstītājiem, īpaši krīzes laikos. Gan valodas un kultūras atšķirības, gan ekonomiskā patstāvība ir būtiskākie elementi, kuru dēļ katalāņi vēlas atdalīties no Spānijas.
Norisēm līdzi seko arī Eiropas Savienības dalībvalstis. Vairāku valstu, arī Lielbritānijas un Vācijas līderi pauduši atbalstu Spānijas vienotībai.
