Kopš septembra beigās notikušajām reģionālajām vēlēšanām līdzšinējais Katalonijas līderis Arturo Mass mēģināja izveidot jaunu valdību. Lai gan viņa vadītā partiju apvienība, kas iestājas par atdalīšanos no Spānijas, vēlēšanās ir guvusi pārliecinoši labāko rezultātu, ar tās balsīm nepietiek, lai izveidotu valdību vienatnē.
Visu šo laiku Mass mēģināja pierunāt nelielo galēji kreiso partiju CUP atbalstīt viņa vadītās valdības izveidošanu. CUP biedri bija gatavi balsot par neatkarības koalīciju, bet vairākkārt iestājās pret Masa kandidatūru valdības vadītāja amatā.
CUP ir ne tikai par Katalonijas neatkarību, bet arī par izstāšanos no Eiropas Savienības un NATO, kā arī par sociālistiskās ekonomikas izveidi, piešķirot lielāko varu pašvaldībām. Savukārt Mass vada partiju, kas aizstāv uzņēmēju intereses.
Svētdienas kreiso radikāļu lēmums neatbalstīt jaunās valdības veidošanu nozīmē, ka 10. janvārī Katalonijas parlaments tiks atlaists. Un pēc tam būs jārīko jaunas vēlēšanas, kas varētu būt gaidāmas martā.
Tas var palielināt varbūtību, ka arī visā Spānijā tiks rīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Pēc 20. decembra nobalsošanas neviena no partijām neieguva pārliecinošu vairākumu Spānijas parlamentā, lai varētu vienatnē izveidot valdību. Tādēļ tagad politiķi Madridē pirmo reizi kopš demokrātijas atjaunošanas 1975. gadā mēģina izveidot koalīcijas valdību. Bet tas nav vienkārši, jo faktiski neviens no politiskajiem spēkiem, izņemot līdz šim pie varas esošo Tautas partiju, nevēlas arī turpmāk premjera krēslā redzēt Mariano Rahoju.
Katalonijas nespēja izveidot spēcīgu valdību, kas skaidri iestātos par reģiona atdalīšanos, mazina spiedienu uz Spānijas Tautas partiju un sociāldemokrātiem pēc iespējas ātrāk izveidot tā dēvēto lielo koalīcijas valdību, kas varētu stāties pretī neatkarības aizstāvjiem.
Savukārt tās partijas Spānijas nacionālajā parlamentā, kas aizstāv Katalonijas neatkarību, tagad, visticamāk, neatbalstīs valdību, kas nebūs gatava pieļaut referendumu par reģiona neatkarību. Tāds iznākums ir paredzams, jo šīm partijām tagad nāksies sākt priekšvēlēšanu kampaņu Katalonijā.
Tiek norādīts, ka arī iedzīvotāju atbalsts Katalonijas neatkarībai sāk pamazām sarukt. Bezdarbs šajā reģionā, kā arī citur Spānijā mazinās, un uzņēmēji ir norādījuši, ka jebkāda nestabilitāte var atbaidīt investorus.
Tumšu ēnu uz neatkarības kustību meta arī nesen izvirzītās apsūdzības naudas atmazgāšanā pret Žordi Pužolu. Viņš ir viens no pazīstamākajiem Katalonijas nacionālistiem un arī kādreizējas reģiona vadītājs. Varas iestādes jau ilgstoši veica izmeklēšanu par viņa slepenajiem banku kontiem.
