Savukārt eksperti vērš uzmanību, ka Krievija būtu ieinteresēta Uzbekistānas līdera krēslā redzēt Putinam draudzīgāku prezidentu.
Piektdien, 2.septembrī, pēc jau vairāku dienu spekulācijām publiskajā telpā Uzbekistānas varas iestādes oficiāli paziņoja, ka 78 gadu vecumā miris valsts ilggadējais līderis Islams Karimovs. Sestdien Samarkandā notiek viņa bēres.
Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova mirstīgās atliekas ar lidmašīnu no Taškentas nogādātas viņa dzimtajā Samarkandā. Pirms guldīt politiķi zemes klēpī, zārks novietots pilsētas galvenajā laukumā, lai cilvēkiem būtu iespēja atvadīties no prezidenta.
Uz bērēm devušies visi Centrālāzijas valstu un vairāki bijušos PSRS republiku līderi, arī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, Tadžikistānas, Kirgizstānas, Turkmenistānas, Baltkrievijas, Kazahstānas valstu vadītāji.
Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova nāve ir izraisījusi dažādas reakcijas pasaules valstīs. Par spīti tam, ka viņš savos varas gados bija iedibinājis dzelžainu autoritāru režīmu, kas ir bijis pretrunā ar Rietumu pasaules demokrātiskajām vērtībām, ASV Karimovu uzskatīja par vienu no stabilākajiem partneriem, laikā, kad tās meklēja sabiedrotos kaimiņos Afganistānai, kas varētu palīdzēt cīnīties ar teroristisko grupējumu „Al Qaeda” un talibiem.
Karimovs atbalstīja amerikāņu ieiešanu Afganistānā un operāciju sākšanu pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem, jo arī pats gan „Al Qaeda”, gan “Taleban” uzskatīja par ienaidniekiem.
Karimovs pat atļāva ASV bruņotajiem spēkiem izmantot valsts gaisa telpu un bāzes operāciju īstenošanai Afganistānā. Tiesa, bija arī brīdis, kad abu pušu starpā iestājās atsalums, tas bija 2005.gadā, tad vēl toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša administrācija nosodīja Karimova režīmu par vairāk nekā 180 cilvēku nogalināšanu protestos Andižanā.
Pēc šī slaktiņa rietumvalstis noteica sankcijas pret Uzbekistānu, kas pēc laika tika atceltas. Taču par spīti tam Uzbekistāna joprojām ASV ļāva izmantot savu teritoriju kravu nogādāšanai uz Afganistānu.
ASV mediji tagad plaši raksta, ka Vašingtona ir zaudējusi svarīgu partneri cīņā ar terorismu.
Lai gan saskaņā ar oficiāliem datiem ap 500 uzbeku ir devušies pievienoties teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” kaujiniekiem Sīrijā un Irākā, Karimova vara ir centusies iespēju robežās cīnīties ar šo sērgu, iestāties pret islāma fundamentālismu, un ASV diplomāti Uzbekistānā atzinuši, ka valsts drošības dienesti esot bijuši vieni no reģionā labākajiem. Tagad tālāko notikumu attīstība nav skaidra, tāpat kā Uzbekistānas jaunās varas attiecības ar Krieviju.
Komentārā CNN interneta mājaslapā analītiķis Raijans Brovnijs norāda, ka līdz šim Karimovs ir būvējis Uzbekistānu kā cieti nosargātu un no ārējām ietekmēm neatkarīgu valsti.
„Uzbekistāna nevēlējās iesaistīties Krievijas izveidotajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā un neizrādīja arī interesi par Kolektīvās drošības organizāciju, kas bija domātas kā pretējas frontes Eiropas Savienībai un NATO,” atgādināja analītiķis.
“Atšķirībā no vairākām kaimiņienēm – Kazahstānas, Tadžikistānas un Kirgizstānas - Uzbekistāna arī līdz šim nebija ļāvusi savā teritorijā Krievijai izveidot militāras bāzes,” norādīja Brovnijs.
Taču citi Rietumu mediji uzsvēra, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins viens no pirmajiem izteica līdzjūtību Uzbekistānai pēc prezidenta Karimova nāves, norādot, ka viņš ir bijis valstsvīrs, kurš devis lielu ieguldījumu Centrālāzijas stabilitātē.
Daudzi kā reālāko pretendentu uz Uzbekistānas prezidenta amatu min premjerministru Šavkatu Mirzijojevu, kurš vada arī Karimova bēru organizācijas komisiju. 59 gadus vecais politiķis, kuram ir bijušas tuvas attiecības arī ar Karimova ģimeni, ir valstī pazīstams ar nežēlīgu izturēšanos pret cilvēkiem.
Šīs nedēļas laikā izvērties ne mazums diskusiju par Karimova pēcteci, jo viņam nav arī dēlu, un arī savu politisko mantinieku viņš nebija nosaucis.
Daudzi eksperti pieļāva, ka varētu sākties cīņas starp Samarkandas un Taškentas klaniem un drošības iestādēm, kas tos atbalsta. Tika pieļauts, ka ilgā valdības klusēšana bijusi saistīta tieši ar centieniem pārvarēt savstarpējās klanu domstarpības, lai izvēlētos kādu kompromisa kandidātu. Iespējams, ka šādas sarunas tiešām ir bijušas, taču pašlaik pēc Islama Karimova nāves par valsts prezidenta pienākumu pildītāju pasludināts parlamenta augšpalātas Senāta priekšsēdētājs Nigmatilla Juldaševs.
Uzbekistānas varas iestādes par Karimova nāvi oficiāli paziņoja piektdien, norādot, ka prezidents miris 78 gadu vecumā pēc insulta. Taču iespējams, ka viņš miris jau agrāk, tikai uzbeku varas iestādes šo faktu noklusējušas bažās par iespējamām politiskām jukām un varas maiņu.
