Pusdiena

Vērienīgā daudzmiljonu projektā pēc pieciem gadiem Ķekavai sola apvedceļu

Pusdiena

ASV prezidenta Donalda Trampa pirmo preses konferenci mediji nodēvējuši par teātri

Kanclers Kerns: Austrumeiropa eksportē uz Austriju bezdarbu

Kanclers Kerns: Austrumeiropa eksportē uz Austriju bezdarbu

Austrumeiropas valstis eksportē uz Austriju bezdarbu - ar šādu paziņojumu trešdien, 11.janvārī, partijas kongresā ir nācis klajā Austrijas kanclers Kristiāns Kerns. Viņš mudināja pārskatīt Eiropas darbaspēka kustības noteikumus, lai būtu iespējams dot priekšroku vietējiem darbiniekiem.

Šāds priekšlikums izskan laikā, kad notiek sagatavošanās sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no bloka, arī tur darbaspēka migrācija ir viens no karstākajiem jautājumiem.

Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, kurš pārstāv Sociāldemokrātisko partiju, uzskata, ka Eiropas valstu darba devējiem būtu jādod priekšroka vietējiem darbiniekiem un tikai tad, ja piemērotu kandidātu nav, būtu jāļauj algot ārzemniekus. Lai to īstenotu, būtu jāmaina Eiropas Savienības noteikumi, kas skar vienu no bloka pamatbrīvībām – tiesības uz brīvu darbaspēka kustību.

Kerna priekšlikums ir izskanējis Austrijas sociāldemokrātu kongresā, kas notika Velsas pilsētā. Ilgus gadus varu šajā pilsētā kontrolēja tieši sociāldemokrāti. Tomēr tagad mēra krēslu ieņem radikālās Brīvības partijas pārstāvis. Tādēļ politikas vērotāji uzskata, ka Kerns ar saviem izteikumiem, kas ir atklāti vērsti pret austumeiropiešiem, vēlas iegūt daļu no Brīvības partijas atbalstītāju balsīm.

Vaicāts par šobrīd Eiropā pieaugušo populismu, Maltas premjers Džozefs Muskats, kura valsts ir tikko uzņēmusies Eiropas Savienības prezidentūras pienākumus, mudināja politiķus nenorakstīt iedzīvotāju bažas un bailes.

“Es patiešām domāju, ka mums būtu jāpārtrauc vainot cilvēkus, kuri balso par ekstrēmistiem. Tā vietā mums vajadzētu pievērst uzmanību viņu bažām,” paziņoja Muskats.

“Lielākoties šie cilvēki uzdod pareizus jautājumus, bet ekstrēmisti dod nepareizas atbildes. Bet tās ir vienīgās pieejamās atbildes. Un es uzskatu, ka šis milzīgais politiskā korektuma laikmets nav ļāvis mums tieši ķerties pie problēmām,” norādīja Muskats.

Tomēr var paredzēt, ka jebkādi mēģinājumi ķerties klāt darbaspēka kustībai sastapsies ar nopietnu pretestību no daudzām citām Eiropas valstīm. It sevišķi laikā, kad notiek gatavošanās sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Daudzi Londonā labprāt vēlētos saglabāt pieeju vienotajam tirgum, bet ierobežot iebraucēju skaitu. Tomēr līdz šim visas pārējās valstis, tostarp arī Latvija, ir teikušas – visu vai neko. Pieeja vienotajam tirgum ir iespējama tikai tad, ja bez šķēršļiem var pārvietoties arī darbaspēks.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers preses konferencē Maltā sacīja, ka, viņaprāt, šobrīd Briselē valdošais pesimisms neesot nekas jauns. Un arī Lielbritānijas atdalīšanās no bloka vēl nav pasaules gals.

“Es neesmu no tiem, kuri vēlas būt optimisti un visu pasniegt gaišās krāsās tikai tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājam ir pienākums būt optimistam. Nē, es gribu būt reālists. Ja mēs sāksim domāt, ka Lielbritānijas izstāšanās ir beigu sākums, tad mēs veiksim pamatīgu kļūdu. Un, kad Eiropā tiek pieļautas nopietnas kļūdas, lietas pagriežas nepareizajā virzienā,” norādīja Junkers.

Tieši darbaspēka migrācija no citām Eiropas Savienības valstīm bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daudzi briti nobalsoja par izstāšanos no bloka. 

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti