Kāda būs «Brexit» nākotne pēc parlamenta vēlēšanām?

Lielbritānijas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sev nodrošinājis stabilu vairākumu, kas ļauj viņam nodrošināt arī parlamenta vairākuma atbalstu “Brexit” līgumam. Kaut arī sarunām tagad vajadzētu virzīties uz priekšu, līdz “Brexit” īstenošanai gan vēl tāls ceļš ejams. To norāda gan politiķi, gan eksperti. 

Nupat notikušajā Eiropadomē Eiropas Savienības valstu līderi uzslavēja vēlēšanu rezultātu nesto skaidrību gaidāmajās “Brexit” sarunās. Līderi ir pārliecināti, ka tagad gaidāms progress. Tomēr, kā žurnālistiem atgādināja Īrijas premjerministrs, tas nenozīmē, ka “Brexit” tiešām tiks panākts 31.janvārī. Pat ja Džonsona vienošanos beidzot atbalsta parlaments, gaidāmas mēnešiem un pat gadiem ilgas tirdzniecības sarunas.

“Šī “Brexit” fāze beigsies 31. janvārī, bet “Brexit”nebeidzas 31. janvārī. Mēs ieiesim nākamajā fāzē, kas ir tieši tikpat svarīga un kura noteiks attiecības, kādas nākotnē būs starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju,” sacīja Īrijas premjers Leo Varadkars.

“Tagad mēs tiešām sagaidām izstāšanās līguma ratifikāciju līdz janvāra beigām. Esam gatavi ieiet nākamajā attiecību fāzē. Mēs gribam, lai mūsu nākotnes attiecības ir cik vien tuvas iespējamas, taču ievērojot mūsu principus. Eiropadome ir devusi Eiropas Komisijai sarunvedēja lomu šajā nākamajā sarunu fāzē,” norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Eksperti ir vienisprātis, ka Džonsons ir saņēmis sev nepieciešamo mandātu beidzot tikt galā ar “Brexit”, taču Eiropas Savienību interesē nokārtot arī nākotnes attiecības. Un daudzi to uzskata par sarežģītāko sarunu daļu.

“Eiropas Savienībai šīs vēlēšanas ir pozitīvs rezultāts, jo tas nozīmē, ka šo fāzi var noslēgt. Nebūs nekādas atkārtotas izskatīšanas vai pagarināšanas. Es domāju, vairums cilvēku ir atmetuši cerības, ka Lielbritānija varētu palikt blokā, un tas nozīmē lielāku skaidrību. Lielbritānija pametīs bloku 31. janvārī. Protams, lielais jautājums – kas būs pēc tam. Džonsonam vajadzēs prasīt pārejas periodu, ja viņš vēlas ambiciozu vienošanos ar Eiropas Savienību,” skaidroja Eiropas politikas centra vadītājs Fabians Zulegs.

Eiropas Savienība vēlas tirdzniecības līgumu noslēgt līdz 2020. gada beigām, taču tai pat laikā norāda, ka tai nav jābūt “par katru cenu”, bet gan, saglabājot bloka vērtības un normas. Ja tomēr līdz šim laikam neizdosies panākt vienošanos, britiem nāksies veikt iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

 KONTEKSTS:

Lielbritānijā ceturtdien, 12. decembrī, notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. To uzmanības centrā bija jautājums par "Brexit" un to, kura partija un kurš premjerministrs turpinās šo procesu virzīt uz priekšu, – vai tas būs pašreizējais premjerministrs Džonsons vai opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Korbins.

Pirms vēlēšanām veiktās aptaujas uzvaru prognozēja pašlaik valdošajai Konservatīvo partijai un tās līderim Džonsonam, taču pēdējo dienu laikā pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem mazinājās. Džonsons uzvaras gadījumā saviem vēlētājiem solīja īstenot "Brexit", lai Lielbritānija pamestu Eiropas Savienību nākamā gada 31. janvārī.

Farāžs pirms vēlēšanām paziņoja, ka viņa vadītā "Brexit partija" vēlēšanās nesacentīsies ar premjerministra Džonsona Konservatīvo partiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti