Brisele brīdinājusi, ka atkal gaidāms iztrūkums, valstis nevēlas maksāt vairāk un gaidāmas jau ierastās rudens cīņas par to, cik papildu naudas vajadzētu. Vienlaikus Junkeru arī aicina radikāli reformēt EK, vismaz uz pusi samazinot portfeļu skaitu.
Viena no konkrētākajām idejām ir viņa aicinājums izveidot ambiciozu darba, izaugsmes un konkurētspējas veicināšanas paketi. Proti, šiem mērķiem viņš vēlas mobilizēt 300 miljardus eiro vērtas investīcijas nākamo trīs gadu laikā.
Junkers arī apņēmis demokratizēt tā dēvēto „troiku”, ko veido Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds, pēdējos gados aktīvi iesaistoties kopienas dalībvalstu krīžu risināšanā. Pieredzējušais politiķis, bijušais Luksemburgas premjers un Eirogrupas prezidents arī vēlas vairot Stabilitātes un izaugsmes pakta elastīgumu.
Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem Junkers minējis arī Eiropas enerģētikas savienības izveidošanu.
„Es domāju, ka ES enerģētikas savienība kļūs par numur viens pasaulē attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem un palīdzēs būtiski uzlabot energoefektivitāti. Saistošs 30% energoefektivitātes mērķis līdz 2030.gadām ir minimums, ja mēs vēlamies būt tālredzīgi un lai mums uzticas,” norāda Junkers.
Bet viens no tuvākajiem konkrētajiem uzdevumiem, kura risināšanā viņam būs jāpielieto savas diplomāta spējas, ir ne tikai jaunās EK sastāva izveidošana, bet arī vienošanās par ES budžetu konkrēti 2015.gadam.
Kopiena jau sākusi iesildīties šai cīņai, kas kļuvusi par ierastu parādību, ik rudeni Briselei paziņojot, ka atkal gaidāms iztrūkums, lai nosegtu dažādo programmu tēriņus. Pašreizējā EK publiskojusi priekšlikumu, ka nākamā gada kopienas budžeta kopapjomam ir jābūt 142 miljardiem eiro maksājumu apropriācijās. Brisele paziņojusi, ka draud iztrūkums gandrīz piecu miljardu eiro apmērā attiecībā uz pētniecības un nodarbinātības programmām, kohēzijas politikai, kā arī bēgļu krīzes Ukrainā un Sīrijā dēļ.
Daudzgadu budžets 2014.-2020. gadam gan jau tā ir par 3% mazāks nekā iepriekšējais, un valdības nav īpaši kāras gādāt papildu naudu. Gaidāms, ka valstu valdības ierosinās Komisijas ierosināto budžetu samazināt par diviem miljardiem. Diskusiju cīņa starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu sāksies pēc vasaras brīvdienām.
Par šādu situāciju dalībvalstis jau brīdinājis Janušs Levandovskis. Vēl pirms dažām nedēļām viņš bija ES budžeta komisārs, bet tagad amatu atstājis, lai ieņemtu vietu Eiropas Parlamentā. Vēl būdams komisārs, viņš aicināja valdības vērīgāk izvērtēt savu lēmumu sekas.
„Dažas dalībvalstis mēdz aizmirst, ka viņu politiskajiem lēmumiem ir finansiālas sekas. Tā ir problēma vairāku gadu garumā- politiskiem lēmumiem ir finansiālas sekas. Ja mēs apsolām, mums vajadzētu arī izdarīt solīto. Un dažām dalībvalstīm ir tendence aizmirst, ka, ja mēs paziņojam par apņemšanos darīt, bet bez budžetiem, tad mums ir problēma,” uzsver Levandovskis.
Junkers tiek aicināts arī reformēt EK, samazinot portfeļu skaitu. Briseles domnīca „Bruegel" uzskata, ka šī brīža sistēmai - viens portfelis katrai no 28 dalībvalstīm - būtu jādara gals. Politikas nozares būtu jāapvieno, izveidojot aptuveni duci portfeļu - efektivitātes un pretrunu mazināšanas labad. Komisāru skaitu samazināt gan būtu grūti. Viens no risinājumiem varētu būt, ka kolēģijā visiem būs pilnas balsstiesības, bet ne katram komisāram būtu savs atsevišķs portfelis.
Cita alternatīva „Bruegel” skatījumā - par katru no politikas jomām kopīgi atbildētu vairāki komisāri, kas strādātu komandā. Šādas idejas gan parādījās, bet neīstenojās arī pirms 10 gadiem, kad savu pirmo Komisiju veidoja Žozē Manuels Barrozu. Diplomātiskie avoti liecina, ka priekšlikums nebauda arī Junkera atbalstu.
