Arī Turcijas puse paziņojusi, ka vienošanos varētu atsaukt, ja Eiropas Komisija līdz oktobra vidum nebūs pieņēmusi lēmumu par vīzu režīma liberalizāciju Turcijas iedzīvotājiem.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija nolēma piešķirt vairāk nekā 1,4 miljardus eiro sīriešu bēgļu un viņus uzņemošo turku kopienu atbalstam. Eiropas Komisija paziņojusi, ka turpina izpildīt savas saistības, ko paredz marta vidū ar Turciju noslēgtā vienošanās par migrācijas krīzes ierobežošanu. Taču jau dažas dienas vēlāk komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzinis, ka noslēgtās vienošanās atcelšanas risks ir ļoti augsts. Intervijā austriešu izdevumam “Kurier” Junkers norādījis, ka no Turcijas prezidenta puses jau vairākkārt ir izskanējusi vēlme noslēgto vienošanos anulēt, jo Eiropa nepildot savas saistības.
Kā izdevumā “Frankfurter Allgemeine Zeitung” norāda Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu, migrantu atpakaļ nosūtīšanas vienošanos tiešām varētu atcelt, ja Eiropas Savienība neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju. Turcijas valdība cer, ka vienošanos par vīzu režīma liberalizāciju izdosies panākt jau līdz oktobra vidum.
Samilzt arī Berlīnes un Ankaras attiecības. Ņemot vērā spriedzi, kas radusies pēc neveiksmīga apvērsuma mēģinājuma un Berlīnes nosodošo attieksmi pret Turcijā notiekošajām tīrīšanām, turku organizācijas Ķelnē sarīkoja Erdogana atbalsta demonstrāciju.
Tajā piedalījās aptuveni 20 000 cilvēku, un uzstājās arī Turcijas politisko partiju pārstāvji. „Pirms divām nedēļām Turcijā bija liela problēma – militārais apvērsums. Mēs atnācām, lai palīdzētu Turcijai un arī Erdogana vārdā. Mēs atnācām, jo Turcija ir mūsu valsts,” pavēstīja demonstrācijas dalībnieks Osturs Nejla.
Tā kā Vācijā dzīvo arī apvērsuma mēģinājumā vainotā musulmaņu garīdznieka Fetullas Gilena atbalstītāji, Ķelnē notika arī vairākas kontrdemonstrācijas, tiesa, gan skaitliski krietni mazākas. Konfrontācijas un sadursmes nav notikušas, tomēr Vācijas policija aizturēja vairākus labējos radikāļus.
Vācijas varasiestādes iepriekš draudēja demonstrāciju aizliegt, ja uz to plānotu ierasties augstas amatpersonas, jo tas ietekmētu drošības apstākļus. Ķelnes policija arī aizliedza pasākuma laikā uz videoekrāna demonstrēt Erdogana uzrunu. Ankara aizliegumu nosodīja, paziņojot, ka tas liek apšaubīt Vācijas varasiestāžu patiesos motīvus. Saistībā ar ierobežojumiem uz Turcijas Ārlietu ministriju pirmdien arī izsaukts Vācijas vēstnieks.
Jāatgādina, ka vīzu režīmu Turcijas pilsoņiem bija plānots atvieglot jau jūlijā, taču Turcija nav ieviesusi dzīvē prasītos 72 uzdevumus, tostarp nav reformējusi Turcijas pretterorisma likumus.
