Dažādas starptautiskās organizācijas ir plaši kritizējušas šo soli. Arī Eiropas Komisija (EK) nākamnedēļ plāno apspriest situāciju Polijā. Tomēr komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers jau ir devis mājienu, ka viņš pagaidām nav gatavs bargi vērsties pret Polijas valdību.
Par spīti plašai kritikai no Polijas sabiedrisko raidorganizāciju, dažādu žurnālistu asociāciju un citu iestāžu puses, Polijas prezidents Andžejs Duda tomēr parakstīja jauno mediju likumu.
Prezidenta kancelejas vadītāja Malgožata Sadurska apgalvoja, ka sabiedrisko raidorganizāciju pakļaušana Finanšu ministrijai cels šo plašsaziņas līdzekļu darbības standartus.
"Prezidenta kungs vēlas, lai sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi būtu neatkarīgi, objektīvi un uzticami. Ir grūti apstrīdēt, ka tieši šie kritēriji ir mūsdienu plašsaziņas līdzekļu pamatiezīmes," teica Sadurska.
Kā zināms, šie likumu grozījumi, kā arī Konstitucionālās tiesas reformas ir izsaukuši plašu neizprati citviet Eiropā. Tādēļ Eiropas Komisija jau ir nosūtījusi divas vēstules Varšavai ar lūgumu skaidrot pieņemtās normas. Pagaidām ne uz vienu no tām atbilde pēc būtības vēl nav saņemta.
Tomēr Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, ceturtdien, 7.janvāri, viesojoties Amsterdamā, bija diezgan pielaidīgs. Viņš pasvītroja, ka vēl būtu pāragri runāt par jebkādām sankcijām pret Poliju.
"Mēs vēl neesam nonākuši tik tālu, un es arī nedomāju, ka nonāksim, jo esmu pārliecināts, ka Polijas valdība mums sniegs savus apsvērumus un mēs uz tiem reaģēsim. Nevajag visu pārlieku dramatizēt. Tas ir svarīgs jautājums, bet mums ir nepieciešamas labas un draudzīgas attiecības ar Poliju.
Mūsu pieeja ir ļoti konstruktīva. Mēs nenodarbojamies ar Polijas dauzīšanu," teica Junkers.
Arī Nīderlandes premjers Marks Rutte, kura valsts tikko pārņēma Eiropas Savienības (ES) prezidentūru, atturējās no komentāriem par šo jautājumu. Viņš vēlas, lai Brisele vispirms visu kārtīgi izvērtē, saskaņā ar nesen pieņemto kārtību. Tikai Ruttes tautietis, pirmais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss atbildēja uz Polijas politiķu pausto kritiku, ka Briselei neesot pilnvaru jaukties viņu iekšējās darīšanās.
"Likumu varas aizsardzība dalībvalstīs ir ne tikai šo valstu pienākumus un atbildība, bet arī visas Eiropas Savienības atbildība. Tas ir ierakstīts pamatlīgumos un visās saistībās cilvēktiesību jomā. Tādēļ tas ir tikai pašsaprotami, ka Eiropas Komisija pievērš uzmanību šiem jautājumiem ar katru dalībvalsti kad tas ir nepieciešams," teica Timmermanss.
Ir paredzams, ka situācija Polijā arī turpmāk paliks mediju un politiķu uzmanības lokā. Un jau šomēnes ir gaidāma jaunā Polijas prezidenta Dudas vizīte Briselē. Tur tostarp viņš tiksies ar vienu saviem sīvākajiem poliskajiem oponentiem, bijušo Polijas premjeru un tagad Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku.
