“Gluži kā mūsu Klusā okeāna salu kaimiņi arī mēs turpināsim uzrunāt starptautisko sabiedrību. Mēs turpināsim teikt, ka Jaunzēlande darīs to, kas mums jādara, un mēs sagaidām, ka arī pārējie rīkosies tāpat. Mums nav citas izvēles. Salīdzinājumā ar pārējām valstīm, Jaunzēlande rada nelielu izmešu apjomu.
Tomēr, ja katrs no mums domātu, ka mazo valstu rīcībai nav nekādas nozīmes, tad mēs neredzētu nekādas pārmaiņas. Katram, pat vismazākajam ieguldījumam ir nozīme.
Tādēļ Jaunzēlande ir pievienojusies šim starptautiskajam aicinājumam. Tādēļ mēs, manuprāt, visai spēcīgi starptautiski runājam par šiem jautājumiem. Tomēr beigās katram no mums ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Tādēļ es esmu teikusi, ka Austrālijai ir jāatbild Klusā okeāna valstu priekšā. Tas ir viņu uzdevums,” sacīja Ārdena.
Klimata krīze ir viens no galvenajiem šī foruma jautājumiem. Okeāna līmeņa celšanās, spēcīgas vētras un citas klimata pārmaiņas atstāj nozīmīgu ietekmi uz Tuvalu un pārējām Klusā okeāna salu valstīm. Tomēr Austrālija, kas ir pievienojusies Parīzes klimata nolīgumam, līdz šim ir atteikusies straujāk ierobežot savus izmešus un turpina aktīvi paļauties uz ogļu iegūšanu un izmantošanu.
