Tokijā notiekošās sarunas tiek rīkotas “2+2” formātā, tajās piedaloties abu valstu ārlietu un aizsardzības ministriem. Uzmanības centrā nenoliedzami ir jautājums par abu valstu divpusējām attiecībām, ņemot vērā faktu, ka pēc Otrā pasaules kara beigām Krievija un Japāna tā arī nav līdz galam noslēgušas miera līgumu. Strīdus avots ir kontrole pār vairākām Kuriļu salām.
Kā pēc šīsdienas sarunām paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Maskava un Tokija ir saskaņojušas turpmāko sarunu grafiku miera līguma noslēgšanai. Pēc Lavrova vārdiem, pēdējā laikā ir ievērojami aktivizējušās abu pušu sarunas šajā jautājumā, taču tas nebūt nenozīmējot, ka nostāja Kuriļu jautājumā ir tuvinājusies.
Krievijas ārlietu ministrs atzinis, ka problēmu joprojām ir daudz, turklāt japāņu puse tiek aicināta nesaasināt šos jautājumus dažādās sabiedriskās diskusijās.
Jebkurā gadījumā darba grupa par kopīgajām darbībām Kuriļu salās pulcēsies jau 11. jūnijā, bet pēc tam, kad abas puses būs saskaņojušas savu pozīciju, to G20 samita laikā ir apņēmušies apspriest arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.
Runājot par abu valstu ekonomisko attiecību uzlabošanu, Krievijas puse piedāvājusi pilnībā atcelt vīzu režīmu, kā arī nodrošināt brīvu pārvietošanos starp Sahalīnu un Hokaido salu. Abu valstu līdzšinējās vienošanās paredz, ka līdz 2023. gadam būtu jānodrošina, lai gada laikā Japānā un Krievijā viesojas vismaz 400 tūkstoši abu valstu pilsoņu. Un pēc Maskavas domām, cilvēku brīva pārvietošanās arī veicinās dažādus kopīgus saimnieciskos projektus Kuriļu salās.
Japānas puse pret šādu priekšlikumu neiebilst, pagaidām gan dodot priekšroku bezvīzu ieceļošanai uz laiku līdz trim mēnešiem. Taču nekādi konkrēti termiņi šo piedāvājumu ieviešanai pagaidām netiek minēti.
Tikšanās laikā runāts ne tikai par sadarbības perspektīvām. Abu pušu ministri apsūdzējuši viens otru bruņojuma palielināšanā strīdīgajā reģionā. Pēc Japānas pārstāvju vārdiem, Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšana Kuriļu salās nav pieņemama. Japānas ārlietu ministrs Taro Kono norādījis, ka Japānas oficiālā nostāja neļauj Ziemeļu teritorijās, kā oficiāli tiek dēvētas Kuriļu salas, rīkot raķešu mācības, kaujas lidaparātu izvietošanu vai cita veida pastiprinātu militāru klātbūtni.
Savukārt Krievijas puse uzsver, ka Krievijas bruņoto spēku aktivitātes notiek viņu suverēnajā teritorijā un viņu bāzēšanos šeit atļauj starptautiskās tiesības. Tāpat Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Japānas ieplānotā ASV ražoto raķešu aizsardzības sistēmas “Aegis Ashore” uzstādīšana rada potenciālus draudus.
Japānas aizsardzības ministrs Takeši Ivaja gan uzsvēris, ka šīs raķešu sistēmas domātas tikai aizsardzības mērķiem, turklāt tās nekad nav plānots izmantot pret Krieviju vai kādu citu valsti.
Japāna ļoti apzināti stiprina savas valsts aizsardzības spējas, palielinoties draudiem no kaimiņos esošās Ķīnas un Ziemeļkorejas. Aizsardzības plāna ietvaros ir paredzēts iegādāties arī ievērojamu skaitu amerikāņu kaujas iznīcinātāju F-35 un spārnotās raķetes.
