Abe paziņoja, ka vēlas saņemt jaunu mandātu, lai pārvarētu nacionālo krīzi uz pieaugošo Ziemeļkorejas draudu fona. Viņš nav nosaucis konkrētu vēlēšanu datumu, bet Japānas mediji pieļāva, ka tas notiks 22.oktobrī.
Analītiķi pieļauj, ka ārkārtas vēlēšanu izsludināšana ir Abes mēģinājums izmantot brīdi, kad pieaug atbalsts viņa partijai un opozīcija ir vāja.
Līdz šim vairāku mēnešu garumā Abes popularitāte cietusi skandālu un nepopulāro lēmumu dēļ. Jūlija viņa reitings saruka zem 30%, bet septembrī atkal pakāpās virs 50%.
Abes stingrā nostāja Ziemeļkorejas jautājumā palīdzēja atgūt popularitāti, bet viņa Liberāldemokrātiskā partija savā kampaņā, visticamāk, koncentrēsies uz sociālās jomas politiku. Premjers atklāja, ka viņš vēlas izmantot opozīcijas, kā arī vēlētāju atbalstu, lai varētu īstenot “stingru politisko līniju” pret Ziemeļkorejas radītajiem draudiem.
Galvenā opozīcija ir Demokrātiskā partija, kas piedzīvoja spraigu vadības maiņu jūlijā, un pašlaik cenšas atgūt popularitāti, jo tās reitings ir zem 10%.
Bet nopietnāku izaicinājumu Abes partijai var mest bijušais valdības ministrs, pašreizējais Tokijas mērs Joriko Koike, kurš pirmdien paziņoja par jauna politiskā spēka veidošanu.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina – ja vēlēšanas notiktu tagad, Abe saglabātu premjera amatu, bet viņa pašreizējā koalīcija ar mazāku “Komeito” partiju varētu zaudēt konstitucionālo divu trešdaļu vairākumu.
Ja Abe pēc vēlēšanām saglabās amatu, viņš varētu kļūt par visilgāk amatā esošo premjeru Japānas pēckara vēsturē.
