Tiek uzskatīts, ka Otrā Pasaules kara laikā Japānas bordeļos kā verdzenes tika nodarbinātas aptuveni 200 000 sieviešu no Ķīnas, Filipīnām, Indonēzijas un Taivānas.
Daudzas no šīm sievietēm bija arī korejietes, no kurām 46 joprojām ir dzīvas. Japānas puse 1993. gadā atzina savu atbildību par sieviešu nodarbināšanu seksa verdzībā, taču atteicās izmaksāt šīm personām lielākas kompensācijas. Runājot par attiecībām ar Dienvidkoreju, Japāna bija paudusi uzskatu, kas šis jautājums tika atrisināts jau 1965. gadā, kad Japāna piekrita izmaksāt savai bijušajai kolonijai kopumā 800 miljonus dolāru grantu un aizdevumu veidā. Taču Dienvidkoreja uzskatīja, ka šī vienošanās nenosedz kompensācijas karalaika noziegumu upuriem un neuzliek par pienākumu Japānai uzņemties likumīgu atbildību par nodarīto. Lai arī 1995. gadā tika izveidots fonds palīdzības sniegšanai kara upuriem, tam finansējumu nodrošināja privāti ziedojumi, nevis Japānas valdības līdzekļi.
Šis jautājums jau daudzus gadus ir bijis viens no galvenajiem strīdu iemesliem Japānas un Dienvidkorejas starpā. Līdz pat pagājušajam mēnesim Dienvidkorejas prezidente Parka Gunhje bija noraidījusi jebkādas iespējamās divpusējās sarunas ar Japānas vadību, taču tomēr sarīkotajās sarunās ar Japānas premjerministru Šinzo Abi tika panākta vienošanās divpusējās sarunas paātrināt.
Tieši tāpēc ar lielu nepacietību tika gaidīta Japānas ārlietu ministra Fumio Kišidas vizīte Seulā. Lai arī japāņu presē izskanēja ziņas par iespējamo piekāpšanos no Tokijas puses, Dienvidkorejas sabiedrībā par Japānas nodomu patiesumu valdīja diezgan lielas šaubas.
Taču šis rīts daudziem ir nācis ar milzīgu pārsteigumu. Pēc tikšanās ar Dienvidkorejas ārlietu ministru Junu Bjunse Fumio Kišida nodevis sava premjerministra Šinzo Abes oficiālu atvainošanos visiem kara laikā cietušajiem par nodarītajām fiziskajām un emocionālajām sāpēm. Tāpat Šinzo Abe uzņēmies atbildību par šo sarežģīto jautājumu.
Japāna arī apņēmusies samaksāt vienu miljardu jenu jeb vairāk nekā 7,5 miljonus eiro īpašā Dienvidkorejas valdības fondā, kurš pārvalda kompensāciju izmaksāšanu bijušajām bordeļos nodarbinātajām sievietēm. Fumio Kišida gan norādījis, ka piešķirtā nauda nav kompensācija, bet gan projekts, kura mērķis ir atjaunot cietušo sieviešu pašcieņu ārstēt viņu emocionālās traumas.
Panāktā vienošanās arī nosaka, ka gadījumā, ja Japāna izpildīs savus solījumus, Dienvidkoreja šo jautājumu uzskatīs par pilnībā un neatgriezeniski atrisinātu. Tāpat paredzēts aizvākt bordeļu darbiniecēm izveidoto pieminekli, ko 2011. gadā pretī Japānas vēstniecībai Seulā uzcēla aktīvisti. Vistuvākajā laikā tiks uzsāktas sarunas ar nevalstiskajām organizācijām, jo pieminekli uzcēla civiliedzīvotājiem un valdībai nav tiesību to nojaukt. Tāpat abas puses apņēmušās turpmāk atturēties no šī jautājuma aktualizēšanas starptautiskajā arēnā.
Kā norāda Āzijas politikas vērotāji, Japānas un Dienvidkorejas attiecību normalizēšanās sniegs nenovērtējamu ieguldījumu visa reģiona mierā un stabilitātē. Ne velti ASV bija aktīvi aicinājušas abas valstis atrisināt strīdīgo jautājumu, jo gan Dienvidkoreja, gan Japāna ir ciešas ASV sabiedrotās, kuras varētu palīdzēt mazināt Ķīnas ietekmes vairošanos gan Āzijā, gan globālā mērogā.
