Lai panāktu šo vienošanos, Japāna varētu atteikties no savām pretenzijām uz vairākām strīdīgajām Kuriļu salām. Oficiālā Tokija gan šādu iespēju pagaidām noliedz.
Japānai piederošās Kuriļu salas tika iekļautas PSRS sastāvā pēc Otrā pasaules kara beigām. Kopš tā laika Japāna ir nepārtraukti apstrīdējusi Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salu grupas piederību. Vēlāk,
1956.gadā, tika parakstīta kopēja deklarācija par karastāvokļa izbeigšanu starp PSRS un Japānu, taču miera līgums starp abām valstīm tā arī nav parakstīts.
Kopš šī dokumenta parakstīšanas Krievijas puse vienmēr ir uzstājusi, ka Krievijas suverenitāte pār šo salu grupu nav apspriežama, vienlaicīgi norādot, ka tā nodos Šikotanas salu un Habomai salu grupu Japānai tikai pēc tam, kad tiks noslēgts miera līgums. Savukārt Japāna vienmēr ir centusies atgūt šīs salas, uzskatot, ka gan PSRS, gan Krievija ir okupējusi šīs salas bez jebkāda likumiska pamatojuma.
Tagad Japānas valdība apsverot iespēju parakstīt Otrā pasaules kara miera līgumu ar Krieviju, atsakoties no prasības atgūt kontroli pār visām Kuriļu salām, ziņo “Koydo”. Kā aģentūrai pastāstījuši valdībai tuvu stāvoši avoti, Japānas valdība uzskatot, ka, mainot savu sarunu stratēģiju un kļūstot pielaidīgākai, vienošanos ar Krieviju būtu iespējams panākt. Lieliska iespēja panākt šādu vienošanos varētu būt decembrī gaidāmā Krievijas prezidenta vizīte Japānā.
Tieši šīs vizītes laikā Krievijai varētu piedāvāt nevis visu četru salu, bet gan tikai divu, atdošanu. Turklāt aģentūra piebilst, ka līguma tekstā vārds „atdošana” tiktu aizstāts ar „nodošanu”. Iepriekš arī laikraksts “Nikkei” ziņoja, ka jaunajā līgumā varētu noteikt, ka atlikušajās divās salās varētu nodibināt kopīgu pārvaldību.
Tiesa, ziņas par iespējamo Kuriļu salas konflikta atrisinājumu presē ir izskanējušas daudzkārt, taču līdz šim Japānas oficiālās amatpersonas šādu informāciju ir noliegušas. Arī tagad Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka Tokijas oficiālā pozīcija nav mainījusies un jautājuma atrisināšanai ir nepieciešams panākt vienošanos par visām četrām Kuriļu salām, un tikai pēc tam būs iespējams noslēgt ilgi gaidīto miera līgumu.
Japāņu prese norāda, ka valsts premjerministrs Sindzo Abe attiecību normalizēšanu ar Krieviju uzskata par vienu no galvenajiem diplomātiskajiem sasniegumiem, ar kuru būtu saistīts viņa vārds. Attiecību uzlabošana ar Krieviju sniegtu arī stratēģiskus labumus, ņemot vērā saspīlētās attiecības ar Ķīnu.
Piedāvājot ekonomiskās sadarbības iespējas Krievijai un apmierinot vēlmi attīstīt Krievijas Tālo Austrumu ekonomiku, Japānai būtu iespēja sašūpot arī Ķīnas un Krievijas attiecības, kā arī Ķīnas pretenzijas uz teritorijām Dienvidķīnas jūrā. Vienlaicīgi eksperti gan norāda, ka tuvināšanās ar Maskavu varētu pasliktināt Tokijas attiecības ar Vašingtonu.
