Segevam tikusi sagādāta īpaša slepeno sakaru sistēma, lai varētu nosūtīt kodētas ziņas. Viņš apsūdzēts, ka Irānai nodevis informāciju par Izraēlas enerģētikas sektoru, drošības objektiem Izraēlā, kā arī amatpersonām politiskajās un drošības struktūrās.
Segevu pagājušā gada maijā aizturēja Āfrikā Ekvatoriālajā Gvinejā un izdeva Izraēlai. Tiesas prāva, kas notika aiz slēgtām durvīm, sākās jūlijā.
Izraēlas tieslietu ministrija trešdien, 9. janvārī, paziņoja, ka 63 gadus vecais Segevs vienojies ar prokuroriem par vainas atzīšanu spiegošanā, par ko viņam būs jāpavada 11 gadi cietumā. Formāli Segevu notiesās sēdē februārī.
Tā kā tiesas process notika aiz slēgtām durvīm, informācija ir skopa. Taču Izraēlas mediji ziņoja, ka bijušais ministrs izmeklētājiem pratināšanā, kaut atzinis vainu spiegošanā, apgalvojis, ka viņa mērķis patiesībā bija "apmuļķot irāņus un atgriezties Izraēlā kā varonim", un ka viņa rīcībai nav bijuši ne ideoloģiski, ne finansiāli apsvērumi.
Segeva advokāti paziņoja, ka prokuratūra grasoties atklāt vairāk detaļu par viņa lietu, un, kad informācija būs publiska, tad "taps skaidrs, ka Segevam tiešām bija kontakti ar irāņiem, bet ne lai viņiem palīdzētu".
Šī nav pirmā reize, kad Segevs nonācis nopietnās nepatikšanās likuma priekšā. 2005. gadā viņu notiesāja par mēģinājumu Izraēlā no Nīderlandes kontrabandas ceļā ievest 30 000 "ekstazī" tablešu, kas bija pārklātas ar šokolādi. Turklāt Segevs to mēģināja izdarīt ar diplomātisko pasi, kurai bija viltots derīguma termiņš. Viņš iepriekš ticis tiesāts arī par mēģinājumu krāpties ar kredītkartēm.
Bijušā ministra spiegošanas lieta tagad izpelnījusies īpašu ievērību, tā kā Izraēla un Irāna ir nikni ienaidnieki. Irānas līderi aicinājuši Izraēlu noslaucīt no zemes virsas un noraidījuši tās tiesības pastāvēt. Izraēla stingri iestājās pret pasaules lielvaru kodolvienošanos ar Irānu un cildināja ASV prezidentu Donaldu Trampu par lēmumu no vienošanās izstāties.
