Panorāma

Panorāma

Panorāma

Politisko partiju vēsture

Itālija cīnās pret nelegālo migrantu nokļūšanu ES

Itālijā cīnās pret nelegālo migrantu nokļūšanu Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības (ES) robežapsardzības aģentūrā “Frontex” pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ideju paplašināt organizācijas darbinieku skaitu līdz 10 tūkstošiem, jo tas varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk reaģēt uz migrācijas izaicinājumiem. Lai gan nelegālo migrantu pieplūdums Eiropā ir mazinājies, šis jautājums joprojām ir aktuāls vairākām savienības valstīm, tostarp Vācijai un Itālijai. Un pagaidām atrast kompromisu šajā jautājumā nav izdevies. 

Robežapsardzības aģentūras "Frontex" pārstāve Eva Monkura organizācijas birojā Itālijā stāsta, ka sākumā darbojušies kā ugunsdzēsēju brigāde, kas steidzas palīgā dalībvalstīm, ja tajās ir problēmas ar migrāciju. "Frontex" izveidoja 2005. gadā, lai sargātu savienības ārējās robežas.

Organizācijas pamatu veido robežsargi ar savu tehniku un aprīkojumu no dalībvalstīm.

Sākotnēji tie bija aptuveni 350 cilvēki. Pirms trīs gadiem šo skaitu četrkāršoja migrantu krīzes dēļ. Bet šā gada septembrī Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, uzstājoties ar ikgadēju ziņojumu, piedāvāja vēl vairāk palielināt robežsargu skaitu. 

“Galvenā lieta, kas parādījās visos virsrakstos, ir fakts, ka ES robežapsardzības aģentūrai būs 10 tūkstoši robežsargu," saka Monkura. "Viena daļa no viņiem būs no savienības dalībvalstīm, otra – mūsu pašu speciālisti. Un tā ir lielākā atšķirība. Jo šobrīd visas operācijas balstās tikai uz dalībvalstu robežsargiem."

Šī sistēma apgrūtina "Frontex" darbību, uzskata Monkura. Lai sāktu kādu operāciju, aģentūrai ir iepriekš jāvienojas ar konkrētu valsti par cilvēku skaitu un tehniku. Arī Latvijas robežsargi vairākkārt ir piedalījušies "Frontex" misijās. Viņu ceļš līdz Vidusjūrai aizņem divas nedēļas. Tāpēc "Frontex" ir ierobežotas iespējas veikt ātrās reaģēšanas operācijas. Pastāvīgu darbinieku skaita palielināšana palīdzētu atrisināt šo problēmu, ka arī, iespējams, atklātu jaunus migrantu ceļus uz Eiropu. Piemēram, izsekojot greznās jahtas. 

Monkura saka, ka

ir migranti, kam ir vairāk naudas nekā citiem.

"Viņi brauc it kā tūristu ceļojumā vai zvejot ar dārgām jahtām. Vienam migrantam šāds brauciens izmaksā 7 tūkstošus eiro, un parasti viņi slēpjas zem klāja. Kapteiņi bieži vien ir no Ukrainas, ka arī Gruzijas un Krievijas," paskaidro "Frontex" pārstāve. 

Uz šādas jahtas klāja var būt pat ap 20 migrantiem. Tas nozīmē, ka par vienu braucienu kontrabandisti var nopelnīt vairāk nekā 100 tūkstošu eiro. Vienā no pēdējiem gadījumiem, kad "Frontex" izdevās notvert noziedzniekus, uz šādas luksus klases jahtas slēpās pat 73 cilvēki. Un kopējā ceļojuma cena uz Eiropu  bija vairāk nekā pusmiljons eiro. Nelegālie migranti, kas ieceļo Itālijā, parasti dodas tālāk, piemēram, uz Vāciju, kuras valdība vēlās nogādāt ieceļotājus atpakaļ Itālijā. Jo tieši tur viņi bija piereģistrēti, ierodoties Eiropā. Kad Itālijas puse izskata personas atbilstību bēgļa statusam, par to būtu jāpaziņo migrantam, kas bieži vien jau sen atrodas citā valstī.

"Frontex" pārstāvis Gregors Karvovskis uzsver, ka

ātrāk vai vēlāk migrantu noteikti atradīs.

"Tāpēc mēs vēršam uzmanību, ka 100 procentiem migrantu, kas ierodas Eiropā, ir jāiziet identifikācijas process – tautības noteikšana, pirkstu nospiedumu noņemšana, fotografēšana,” viņš saka.

Itālija pagaidām nesteidzas parakstīt vienošanos ar Vāciju par migrantu atpakaļuzņemšanu, ka arī vēlas jauno regulējumu savienības robežās par kuģiem, kas uzņem imigrantus jūrā. 

Kopš jūnija Itālijas valdība ir liegusi iespēju šīs valsts ostās piestāt nevalstisko organizāciju kuģiem, kas nodarbojas ar migrantu glābšanu Vidusjūrā.

Tādējādi varas pārstāvji vēlas uzsvērt, ka ar migrāciju nav jācīnās Eiropā, bet gan tajās valstīs, no kurām bēg patvēruma meklētāji.

Pirmais kuģis, kuram Itālija atteica piestāšanā ostā, bija “Akvārijs”, kas pieder organizācijai “SOS MEDITERRANEE”. Itālijas piemēram vēlāk sekoja arī Malta un Francija. 

Itālijas “SOS MEDITERRANEE” prezidente Valērija Kalandra atzīst, ka cilvēki nogurst no tādām situācijām. "Itālijā mums bija periodi, arī tagad, kad cilvēki saka – kāpēc šie migranti brauc uz mūsu valsti. Mums jau tagad ir pārāk daudz cilvēku un problēmu," sacīja Kalandra. "Taču katru reizi, kad mēs sākām stāstīt, kāpēc migranti devās ceļā, cilvēki apstājas uz mirkli un saka – varbūt par to būtu vairāk jāpadomā.”

Itālijas valdība, kas uzskata “Akvāriju” par migrantu “taksometru līdz Eiropai”, ir vairākkārt atzīmējusi, ka kuģa apkalpe un nevalstiskā organizācija pārkāpj noteikumus, kas saistītas ar nelegālo migrantu uzņemšanu jūrā. Tāpēc Panama, kurā kuģis ir reģistrēts, aizliedza izmantot "Akvārijam" savu karogu, kas liedz tam iespēju turpināt darbu jūrā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt