Aptuveni 3500 cilvēku sapulcējās pie parlamenta ēkas Reikjavīkā, paužot neapmierinātību ar valdības lēmumu pārtraukt iestāšanās sarunas ar ES bez referenduma noorganizēšanas, lai gan priekšvēlēšanu kampaņā tika solīta tautas nobalsošana šajā jautājumā.
Islandes eiroskeptiskā valdība pērnā gada septembrī pārtrauca sarunas uz nenoteiktu laiku, bet piektdien ministru kabinets nāca klajā ar likumprojektu, kas paredz atsaukt 2010.gadā iesniegto pieteikumu dalībai ES.
Tomēr šī iniciatīva uz pāris dienām apturēta, jo opozīcijas partijas apgalvo, ka dots pārāk maz laika šī jautājuma apspriešanai.
Islandieši - gan ES atbalstītāji, gan skeptiķi - valdības soli uztvēruši negatīvi, norādot, ka ārlietu ministrs Gunnārs Bragi Sveinsons ir atkāpies no saviem sākotnējiem solījumiem.
Bijušais ārlietu ministrs Osurs Skarfedinsons, kurš sāka Islandes iestāšanās sarunas ar ES, paziņoja, ka valdības iecere atsaukt pieteikumu izdošoties "tikai pār viņa līķi".
Spraiga situācija pirmdien valdīja gan parlamentā, gan ārpus tā. Opozīcija pieprasīja paskaidrojumus par atteikšanos no referenduma, bet Sveinsons kritizēja spīkeru par viņa iniciatīvas apstādināšanu.
Islande jau vairākus gadus ir iesaistīta konfliktā ar ES par zvejas kvotām. Konflikts saasinājās septembrī, kad ES draudēja Islandei ar sankcijām, ja tā nesamazinās kvotas makreļu nozvejai, savukārt Reikjavīka paziņoja, ka nekavējoties aptur sarunas par iestāšanos ES.
Lai gan vairākums vēlētāju ir noskaņoti pret pievienošanos ES, daudzi arī uzskata, ka dalība blokā stabilizētu valsts ekonomiku.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums islandiešu vēlas, lai valdība pabeidz iestāšanās sarunas un tad sarīko referendumu par dalību ES.
